• Tweet

Pēc ilgāka pārtraukuma atkal aktualizējies jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām. Baznīca, kuras īpašumtiesības līdz šim nav nostiprinātas zemesgrāmatā un kuras apsaimniekotājs ir Rīgas pašvaldība, drīzumā varētu nonākt mazskaitlīgās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Vācu Svētā Pētera draudzes pārvaldībā. Lai arī 2008. gadā iepriekšējais Rīgas domes sasaukums nobalsoja pret Pēterbaznīcas nodošanu LELB, tagadējais domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) pret nelielās draudzes (13-14 aktīvi draudzes locekļi) vēlmi pārņemt vērienīgo īpašumu vairs neiebilst.

Tieši Rīgas mērs 2017. gada februāra beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka, kura visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir bez saimnieka, jāatdod Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Arī šobrīd, kad izskan bažas par LELB spēju nodrošināt dievnama uzturēšanu un ekumenisma tālāko attīstību, Rīgas mērs klusē kā ūdeni mutē ieņēmis. Vēl vairāk – netiek uzklausītas pat nekādas rīdzinieku iebildes, ka Sv.Pētera baznīcai kā arhitektūras piemineklim jāpieder Rīgas pilsētai – galu galā tā atjaunota par tautas līdzekļiem, nevis kādas atsevišķas konfesijas. Rīgas domes “strausa politika” gan varētu liecināt par kādu slepenu vienošanos – vai varētu būt tā, ka Pēterbaznīca kalpo par Ušakova ieejas biļeti Eiropā?

Kā zināms, neilgi pēc pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” skandāla un Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja (KNAB) paviesošanās Rīgas mēra birojā un dzīvesvietā, Ušakovs atkāpās no saviem iepriekšējiem solījumiem un paziņoja par kandidēšanu maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Varbūt Pēterbaznīca tiek gatavota kā dāvana vācu draugiem, apmaiņā pret iespējami siltāku vietiņu Briselē?

Neapšaubāmi Ušakovs, tad, kad tiks ievēlēts EP, ja vien KNAB nepaspēs vēlreiz un saturīgāk paviesoties pie viņa pirmie, varētu izmantot Pēterbaznīcu kā instrumentu, lai panāktu sev izdevīgākas priekšrocības un amatus Eiroparlamenta struktūrās. Tāpat izskan runas, ka Ušakovs cer, ka tieši LELB arhibīskaps Jānis Vanags un LELB draudžu pārstāvji nodrošinās viņam nepieciešamo atbalstu EP vēlēšanās.

Tā vien sanāk, ka cīņa par Pēterbaznīcas īpašumtiesībām ir cīņa nevis par garīgām vērtībām, bet par naudu un labākiem amatiem. Un Saeimas deputāti, kuriem jālemj par to, vai atdāvināt baznīcu, kura līdz šim veiksmīgi uzturējusi pati sevi (ieņēmumi no skatu torņa vien ap miljons eiro gadā) un kura nodrošinājusi gan ekumenisma attīstību, gan kultūras funkcijas, šķiet, atbalsta šādu Ušakova pieeju.

Jāatzīmē, ka arī pašā “Saskaņā” nevalda vienprātība par Pēterbaznīcas likteni – daļa Saeimas deputātu un Rīgas domnieku tomēr uzskata, ka baznīcai jāpaliek pilsētas rokās, bet citi ir gatavi to atdāvināt Ušakovam kā ieejas biļeti Eiropā.

Foto: F64