• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
11/03/2019, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība
Autors: Nekā personīga, TV3

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) SIA “Rīgas karte” valdes locekli Aleksandru Brandavu tur aizdomās par kukuļa došanu un starpniecību kukuļošanā. Viņš šobrīd ir vienīgais aizdomās turētais. KNAB nesniedz informāciju, par kādiem darījumiem un kādā laika posmā iespējamā kukuļošana notikusi. Pēc TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā esoša informācija liecina, ka, visticamāk, KNAB izmeklē Brandava darījumus, kuros iesaistītas “Rīgas Satiksmes” iepirkumu lietā figurējošas personas. Līdzība ar Rīgas Satiksmes iepirkuma lietu ir, ka tā ierosināta par kukuļa došanu un starpniecību, taču nav nekādu ziņu par kukuļa ņēmēju.

Parasti izmeklēšanas interesēs procesa sākumā ir aizdomās turēto personu izolēt no līdzinātājiem un lieciniekiem. Tāpēc lēmums neiet uz tiesu var liecināt par diviem iespējamiem scenārijiem. Pirmais – ka Brandavs aktīvi sadarbojas ar izmeklētājiem. Otrais, ticamākais, ka izmeklētāji Brandava aizturēšanu nebija iepriekš plānojuši, taču viņa vēlme izceļot lika rīkoties ātri. Tāpēc lietā vēl nav pietiekamu pierādījumu, kas pārliecinātu tiesu par nepieciešamību aizdomās turēto apcietināt.

Personas, kas ikdienā strādājušas ar Brandavu, “Nekā personīga” apšaubīja iespēju, ka viņš varētu sadarboties ar izmeklēšanu, jo nozīmīga viņa biznesa daļa balstās labā sadarbībā ar pašvaldības vadību.

Aleksandrs Brandavs savu karjeru Rīgas pašvaldības struktūrās sāka 2005.gadā, kā direktors SIA “Rīgas satiksme” un padomes priekšsēdētājs uzņēmumā “Viesturdārzs”. Vēl 2008.gadā Brandavs deklarējis, ka viņam pieder B-Bus kapitāldaļas, un uzkrājumos ir 1350 eiro. Desmit gadu laikā, kopš Rīgā pie varas ir partija Saskaņa, viņš ir kļuvis par miljonāru. 2017.gada deklarācijā redzams, ka nu jau Brandavs ir īpašniekos 6 kompānijās, bankās sakrājis 830 tūkstošus, turklāt vēl aizdevis 1,3 miljonus citiem.

Brandavs turpina no medijiem izvairīties. Arī viņa advokāts Normunds Duļevskis atsakās apstiprināt, ka aizstāv Brandavu un ar žurnālistiem nerunā. Partijā “Gods kalpot Rīgai” Brandavs ir ietekmīgs biedrs. Viņš ir viens no partijas dibinātājiem, bijis tās valdē un biedru naudās sešos gados kasē iemaksājis 95 tūktsošus eiro. Partijas priekšsēdētājs Andris Ameriks tikai 60 tūkstošus, bet Oļegs Burovs 5500. Valdes loceklis Mareks Gailītis, kurš biedra naudās samaksājis vien 4100 eiro, Nekā personīga sacīja, ka par Brandava statusu partijā valde lems tuvākajā sēdē.

Tomēr tās vēl nav visas nepatikšanas, kas sagaida Brandavu. Pārbaudi par iespējamām manipulācijām ar valsts apmaksātajiem invalīdu braucieniem turpina Autotransporta direkcija. Dati par diviem gadiem rāda neticamu ainu, ka Rīgas mikroautobusu satiksmē katrs sestais septītais pasažieris ir bijis invalīds.

“Mums ir aizdomas un mums ir jautājumi, kurus mēs gribētu uzdot institūcijām, kuras varētu palīdzēt meklēt atbildes, kuras mēs fiziski paši nevaram atrast. Kaut vai tas pats validācijas biežums, vai tiešām tas ir dabā veikts. Tajā brīdī, ja tās validācijas pārsniedz 10 validācijas dienā, tad ir liels jautājums vai tas tiešām ir iespējams?” retoriski vaicā VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš.

Direkcija šobrīd pārbauda trīs mēnešu periodu pagājušajā gadā. 19 tūkstoši invalīdu Rīgas sabiedrisko transportu izmantojuši 1,5 miljonus reižu. Sešsimt gadījumos atklājies, ka invalīda etalons izmantots 100 un vairāk reizes mēnesī, rekords bijis 500 validācijas. Tas nozīmē, kāds invalīds etalonu izmantojis 17 reizes dienā. Šobrīd jau ir skaidrs, ka direkcija lūgs policiju uzsākt kriminālprocesu par krāpšanu.

“Pārbaudes process turpinās un tam mēs turpinām pievērst pastiprinātu uzmanību. Un no mūsu puses, kolīdz būs pamats kaut ko teikt, ka šeit mēs saskatām pārkāpumus, pirmais solis būs vērsties sabiedriskā transporta padomē un attiecīgi runāt par dotācijas aizturēšanu,” norāda Godiņš.

Tas nozīmē, ka Rīgas dome vairs nesaņems 8 miljonus gadā par invalīdu pārvadāšanu, kamēr nenovērsīs trūkumus. Ja atradīs pārkāpumus pagājušā gada datos, tad direkcija lūgs policijai un Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt arī datus par iepriekšējiem gadiem. Dotāciju var atņemt pavisam, ja atklāsies, ka notikusi krāpšana.

“Autotransporta direkcija nekad šādas aizdomas nav izteikusi un nekad nav vērsusies arī pie “Rīgas kartes” ar šādu informāciju. “Rīgas kartes” izstrādātā sistēma nodrošina vieglu visas datu plūsmas pārskatāmību. Šī tehnoloģija tiek pārdota vairākiem simtiem pilsētu un reģistrē pasažieru plūsmu automātiski, bez cilvēka iejaukšanās, līdz ar to veikt šādas izmaiņas datu bāzē nav iespējams. Tikai tehnoloģijas piegādātājam ir pieeja datu bāzei un viņi katru mēnesi pārbauda datu integritāti,” skaidro  SIA “Rīgas karte” valdes priekšsēdētājs, ASV akcionāru pārstāvis Ēriks Morizīrs.

SIA “Rīgas karte” arī noraida aizdomas par Aleksandra Brandava aizturēšanas saistību ar uzņēmumu, tā sniegtajiem pakalpojumiem un kukuļošanas iespējamību uzņēmumā. Brandavs Rīgas kartē ir Rīgas satiksmes pārstāvis. Kā valdes loceklis papildus viņš pilda arī Tirgzinību direktora pienākumus, atbildot par e-talona kā multifunkcionālās kartes pielietošanas iespēju paplašināšanu un jaunu risinājumu ieviešanu. Rīgas Satiksme vēlas Brandavu atsaukt no valdes, taču šo lēmumu varot pieņemt tikai SIA “Rīgas karte” dalībnieku pilnsapulce, kas sanākšot tuvākajā laikā.

Foto: F64

1,148 skatījumi




Video

LBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības

25/11/2025

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...

Lasīt tālāk
Video

Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā

25/11/2025

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...

Lasīt tālāk
Video

Paredz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram

24/11/2025

Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli

21/11/2025

Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...

Lasīt tālāk
Video

Pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem

21/11/2025

Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...

Lasīt tālāk
Video

2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums

14/11/2025

Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...

Lasīt tālāk
Video

Dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā

13/11/2025

Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...

Lasīt tālāk
Video

Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem

11/11/2025

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums

11/11/2025

Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...

Lasīt tālāk
Video

SEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu

10/11/2025

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...

Lasīt tālāk