Janvārī gada griezumā mazumtirdzniecības kāpums par 1,7%
Janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz pārsniedza 2018.gada janvāra rādītāju un bija par 1,7% augstāks (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, informē Ekonomikas ministrija (EM).
2019.gada janvārī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma par 2,5% pārsniedza 2018. gada janvāra rādītāju. Janvārī nepārtikas preču mazumtirdzniecība nodrošināja lielāko daļu devuma kopējā tirdzniecībā (56%). Nepārtikas preču kategorijā visstraujāk pieauga farmaceitisko, medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība un mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība.
Visstraujāk saruka apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība (par 1/5). Sarukums bija vērojams arī grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecībā. Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, visstraujāk (par 1/3) mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo pārtikas produktus un tirdzniecības vietās ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Pieaugums bija vērojams arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai Interneta veikalos. Tajā pašā laikā straujš sarukums bija vērojams mazumtirdzniecībai lietotu preču veikalos.
Pēc degvielas mazumtirdzniecības apjomu sarukuma pagājušā gada beigās, šā gada janvārī degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 4,2% lielāks nekā 2018.gada janvārī.
Lai gan pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi iepriekšējā gadā stabili pieauga, tomēr uz gada beigām pieauguma temps saruka. Šā gada janvārī pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums bija līdzīgs kā 2018.gada janvārī (sarukums par 0,6%). Šā gada janvārī joprojām turpina samazināties dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos.
Situācijas uzlabošanās darba tirgū pozitīvi ietekmē privāto patēriņu un paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecības rādītāji pieaugs.
Vēl par tēmu:
Pētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk