Smagā noziegumā apsūdzētais Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs

Latvija ir ne tikai vienīgā valsts pasaulē, kuras tieslietu ministrs sūdzas ārvalstu vēstniecībām par jomu, kuru pārvalda, bet arī vienīgā valsts, kur smagā noziegumā apsūdzētais var būt ministrijas parlamentārais sekretārs. Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura ar lielu lepnumu stāsta par savu godprātību un tiesiskuma izpratni, radījusi Latvijā bezprecedenta situāciju.
Kā zināms, Saeima šī gada sākumā atbalstīja aicinājumu izdot kriminālvajāšanai Jaunās konservatīvās partijas deputātu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu. Jurašs tiek vainots apzinātā valsts noslēpuma izpaušanā – pirms diviem gadiem bijušais KNAB operatīvais darbinieks Juris Jurašs esot žurnālistiem atklājis, ka viņam kukulī piedāvāts miljons eiro.
Savukārt 2019. gada 8. februārī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izsniedza Jurim Jurašam lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 94. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, un tieši, par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.
Tā vietā, lai ļautu tiesiskā ceļā noskaidrot, vai Jurašs vainojams apzinātā valsts noslēpuma izpaušanā, vai uzskatāms par “trauksmes cēlāju”, kā viņu mīl saukt “bordānieši”, tieslietu ministrs visas Eiropas priekšā apšaubījis tiesiskumu savā valstī un ar sūdzībām vērsties citu valstu vēstniecībās, lai pievērstu to uzmanību tam, kā Latvijā tiesiskie instrumenti it kā var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī.
Ja līdz šim šķita, ka Bordāna rīcība ir bezprecedenta gadījums Latvijas Republikas vēsturē, kuru nedrīkst atstāt bez ievērības, tad, redzot, ka Jurašs nedomā ne tikai nolikt deputāta mandātu, bet neplāno pamest arī Tieslietu ministrijas parlamentāra sekretāra amatu, jāsāk domāt, ka ne tikai tieslietu ministrs nerūpējas par tiesiskumu valstī, bet visa ministrija nepilda savas funkcijas.
Kurā valstī vēl smagā noziegumā apsūdzētais var ieņemt Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu? Ja reiz Jurašs ir tik pārliecināts, ka viņa pusē ir taisnība, tad varbūt viņam jāļauj, lai viss notiek likuma ietvaros, nevis par visu varu jāturas pie sava amata? Vai varbūt Tieslietu ministrijā, tāpat kā Saeimā, šobrīd arī sēž kartona Jurašs?
Šķiet, ka vēl skaidrāku izpratni par to, kas ir tiesiska valsts, JKP nespēj nodemonstrēt!
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālāk