• Tweet

Aizsedzoties aiz skaļiem saukļiem par “bezkompromisa tiesiskumu”, Jaunā Konservatīvā partija (JKP) tās tieslietu ministra Jāņa Bordāna izpildījumā gatavojas sākt plašu tieslietu sistēmas auditu. Aiz vērienīgajām iecerēm nevar nepamanīt pašas partijas savtīgās intereses un vēlmi, lai esošā situācija un, iespējams, arī konkrētas amatpersonas, kas šobrīd vada tiesībsargājošās iestādes Latvijā, tiktu nomainītas. Jo ideja par vērienīgo auditu nebija viens no pirmajiem Bordāna nosauktajiem darbiem tieslietu ministra amatā – tā nāca tikai pēc tam, kad Saeima kriminālvajāšanai izdeva JKP valdes locekli Juri Jurašu.

Bordāns, kurš valdības deklarācijā ierakstījis tādu jēdzienu kā “bezkompromisa tiesiskums”, līdz šim ir demonstrējis visai savdabīgu skatījumu uz likumu. JKP sludinātais godīgums un tiesiskums, acīmredzot, attiecas tikai uz viņiem pašiem – par to varējām pārliecināties pēc tam, kad Saeimai bija jābalso par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai saistībā ar izmeklēšanas informācijas nopludināšanu medijiem. Tā vietā, lai tieslietu ministrs demonstrētu sabiedrībai, ka valstī likumi ir jāievēro, un izdotu Jurašu kriminālvajāšanai, viņš tika nodēvēts par trauksmes cēlāju, pretkorupcijas cīnītāju un bezkompromisa tiesiskuma aizstāvi.

Bordāns pat atļāvies publiski izteikt tik absurdu frāzi, kā to, ka “likumību un tiesiskumu nenodrošina apdrukātais papīrs, to nenodrošina arī policisti, un to nenodrošina arī tiesa. To nodrošina tādi indivīdi kā Juris Jurašs.” Tad varbūt patiesībā ieinteresētība veikt tieslietu auditu saistāma ar vēlmi aizsargāt savu partijas biedru un paglābt to no iespējamās kriminālatbildības, jo neapšaubāmi paziņojums par auditu varētu būt arī slēpts spiediens uz tiesībsargājošajām iestādēm.

Par to, ka JKP darīs visu, lai aizsargātu Jurašu, liecina arī fakts, ka plānots mainīt Saeimas kārtības rulli. Jāatgādina, ka kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem šobrīd nav tiesības piedalīties ne Saeimas, ne tās komisiju sēdēs, tādēļ JKP iecerējuši virzīt balsojumu par šo noteikumu maiņu, lai gan nemaz tik nesen Bordāns pauda apņēmību virzīt priekšlikumu atsaukt normu, ka par atļauju veikt kratīšanu deputāta dzīvesvietā nepieciešams balsojums Saeimā.

Tāpat Bordāns jau pirmajās tieslietu ministra amatā pavadītajās dienās tikpat kā sagrāvis Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, ārvalstu vēstniecībām nosūtot vēstuli, kurā sūdzējies, ka Latvijā tiesiskie instrumenti it kā varot tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī. Kā gan šie paziņojumi saskan ar valdības deklarācijā ierakstīto punktu par “sabiedrības uzticēšanās sekmēšanu tiesu varai, kas balstīta uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšanu”? Tad varbūt sanāk, ka JKP baidās no taisnas tiesas un tā ir tikai veiksmīga sakritība, ka Juraša pusē ir pats tieslietu ministrs, kurš būs gatavs ieguldīt visus valsts līdzekļus, lai nodrošinātu bijušam specdienestu darbiniekam aizstāvību?

Tā vien izskatās, ka “bezkompromisa tiesiskuma” aizstāvjus pašus ir nepieciešams izvētīt, lai noskaidrotu tos iemeslus, kāpēc Tieslietu ministrija piepeši ir kļuvuši par viena politiķa aizstāvi, un to, kā iespējams, ka tieslietu ministrs Latvijā ir cilvēks, kurš ne tuvu nepiekrīt skaļi deklarētajam principam: “Viens likums un viena taisnība visiem!”

Un būsim godīgi, ja tomēr tiks pieņemtas šīs izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas ļaus kriminālvajāšanai nodotam deputātam piedalīties parlamenta sēdēs, tad būtu arī pareizi pašu kārtības rulli nosaukt šī cilvēka vārdā, kuram par godu šīs izmaiņas ir tikušas veiktas.

Foto: F64