• Tweet

Valsts policijas īpašā vienība ir pabeigusi izmeklēt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) skandālā ierautās “Rīgas enerģijas” krimināllietu. Apstiprinājušās TV3 raidījuma “Nekā personīga” pirms vairāk nekā gada stāstītās aizdomas un par krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu apsūdzētas trīs personas. Policija ir pierādījusi, ka ražotne nebija pabeigta, un firma pie aptuveni 50 miljoniem eiro garantētā elektrības maksājuma centās tikt prettiesiski. “Rīgas enerģija” turpina strādāt bez iespējas tirgot elektrību par sadārdzinātu cenu un solīja naudu atgūt tiesājoties ar Ekonomikas ministriju. Tomēr nesenais tiesas spriedums komersantam ir nelabvēlīgs.

“Rīgas enerģija” bija viena no pēdējām lielajām zaļās enerģijas stacijām, kurai bija atļauja uz subsidētās elektrības tirgošanu. Ražošana bija jāuzsāk līdz 2017. gada 5. oktobrim. Iekārtas, lai arī atradās stacijā, nebija samontētas un nestrādāja. Kompānijas vadība izšķīrās par pārdrošu soli. Pārbaudes testā ražot elektrību ar citiem enerģijas avotiem ar daudzkārt mazāku jaudu. Citiem vārdiem – tests bija fiktīvs.

Pēc “Nekā personīga” sižeta, uzņēmumā ieradās ekonomikas ministrijas kontroles grupa un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksēja visu stacijā redzamo. Gan šķeldas kurināmā padošanas sistēma, gan tvaika katls, gan turbīna tobrīd bija tikai butaforija.

Policija pēc ekonomikas ministra Arvila Ašerādena iesnieguma sāka kriminālizmeklēšanu par krāpšanas mēģinājumu. “Rīgas enerģijas” valdes locekļi turpināja stāstīt, ka viņu darbībās nekā pretlikumīga nav bijis un rakstīja dusmīgas vēstules, pieprasot nekavējoties slēgt līgumu par saražotās strāvas pārdošanu obligātajā iepirkumā.

Policija lietu izmeklēja gadu un guva pierādījumus, ka gan “Rīgas enerģijas” bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks, gan valdes loceklis Pēteris Dzirkals saucami pie kriminālatbildības par krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu. Trešais apsūdzētais ir Dzirkala savulaik vadītā uzņēmuma “Latvijas energoceltnieks” enerģētiķis Atis Horevs. Visi trīs ar saviem parakstiem apliecināja, ka obligātā iepirkuma atļaujai nepieciešamo testu “Rīgas enerģija” izgāja ar tām iekārtām, kas tobrīd nebija darboties spējīgas.

“Tiek apsūdzētas trīs personas par to, ka viņas nelikumīgi veica darbības, lai saglabātu tiesības uz OIK, kas viņiem vairs nepienācās, jo nebija laicīgi nodevuši ražotni. Faktiski tās, kuras piedalījās nodošanā un attiecīgi iesniedza viltotus dokumentus Sadales tīkliem, lai veiktu fiktīvo testēšanu,” skaidro VP GKP ONAP 1.nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs.

Neviens no trim savu vainu neatzīst. Visām personām ir viens aizstāvis.

“Klienti ne tikai neatzīst savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos, bet uzskata, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums vispār. Jo lieta, un es tur varu viņiem piekrist, ir ierosināta pēc politiska pasūtījuma,” pauž advokāts Alvis Marga.

“Politiski te nebija nekā. Mēs izejam, vai bija noziegums vai nebija. Vai ražotne bija nodota, reāli tā strādāja, vai testēja kādu citu enerģijas avotu,” skaidro Kalnačs.

Lietu izmeklēja policijai neierasti ātri. To paveica nodaļa, kas nodarbojas ar sarežģītu ekonomisku noziegumu atklāšanu, kam ir liela sabiedriska rezonanse. Ar lietu strādāja izmeklētāju grupa un policisti brauca uz ārvalstīm un pratināja ekspertus un iekārtu ražotājus. Mums zināms, ka Rumānijā policija guva pierādījumus, ka dokumentos norādītās iekārtas patiesībā testa laikā nestrādāja.

Apsūdzības uzņēmējiem ir smags trieciens, tāpat kā ekonomikas ministrijas anulētā obligātā iepirkuma atļauja. Ar tās palīdzību “Rīgas enerģija” 10 gados cerēja gūt garantētus aptuveni 50 miljonus eiro, lai norēķinātos ar banku un pelnītu. Stacijā esot ieguldīti 17 miljoni eiro.

Uzņēmējs pret ekonomikas ministriju vērsās Administratīvajā tiesā. Tomēr strīdā zaudēja. 1.februāra tiesas spriedumā teikts, atļauja anulēta pamatoti, jo stacija nav bijusi nodota ekspluatācijā. Tāpat likums nosaka, ka saražoto siltumu nevar izniekot.

Administratīvās rajona tiesas tiesnese Tatjana Jefremova skaidro, ka siltumenerģija (iekārtas) tika dzesētas un to nevar uzskatīt par siltumenerģijas ražošanu lietderīgai izmantošanai. Tiesa konstatēja, ka līdz 2017. gada 5. oktobrim stacija nav nodota ekspluatācijā. Līdz ar to, ražošanas process vispār ir aizliegts un nav pieļaujams.

Uzņēmējs sola spriedumu pārsūdzēt. “Rīgas enerģijai” nav palīdzējis tas, ka īpašniekos atrodama uzņēmēja Māra Martinsona ģimene. Martinsonam iepriekš piedēvēta liela ietekmi uz vairākiem politiskajiem spēkiem. Jaunais ekonomikas ministrs tiesvedības procesus saņēmis mantojumā un ministrijas pozīciju šajās lietās sola nemainīt.

“Mūsu politiskajam spēkam ar šo personu nav nekāda sakara. Mēs uzticamies tiesai un gaidīsim rezultātu,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ekonomikas ministrija gada laikā OIK atļaujas atcēlusi 33 uzņēmumiem un tādējādi novērsts iespējamais izmaksu pieaugums par aptuveni 400 miljoniem eiro. Tomēr KPV LV solītā straujā OIK atcelšana izrādījās krietni sarežgītāka par politiskā jaunpienācēja gaidām.

Uzņēmējs Pēteris Dzirkals presei stāstīja, ka apsūdzības ir nelikumīgas. To apliecinot viņa rīcībā esoša augstāka prokurora vēstule. Tomēr “Nekā personīga” noskaidroja, ka apsūdzības nemainīsies, tajās tikai tiks precizēti faktiskie apstākļi.

Policija drīzumā sola kriminālvajāšanai nodot arī pārējo septiņu uzņēmumu lietas, kur kompānijas koģenerāciju stacijas neuzbūvēja, bet pārbaužu laikā uzstādīja konteinerus. Savukārt Ekonomikas ministrijas amatpersonu rīcību, kuru nepietiekamās uzraudzības un pretrunīgo lēmumu dēļ, konteineru shēmas bija ilgstoši iespējamas, tiesībsargi vērtē atsevišķi un vēl nav izlemts, vai kādu no viņām sauks pie kriminālatbildības.

“Sadales tīkls” tikmēr ticis cauri vienīgi ar brīdinājumu, ko izteicis Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Jo Sadales tīkls, kas visus fiktīvos testus pieņēma, pārkāpumus esot atzinis un uzņēmumā izstrādāta jauna kārtību.

Foto: Pexels