• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
06/02/2019, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais

Cīņa ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK) bija viens no galvenajiem KPV LV lozungiem. Vēlētājs šādu nodevību nepiedos, taču izskatās, ka jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV)  izvēli jau ir izdarījis, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāts Ivars Zariņš.

Pēc Zariņa sacītā, OIK afēras gals vēl nav redzams. “Viss atkarīgs no tā, kas ar šo “galu” tiek saprasts. Piemēram, iepriekšējā valdībā jau arī Vienotības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens solīja OIK galu – ka OIK tiks izbeigts triju gadu laikā. Bet tika noklusēta būtiska nianse – tika piedāvāts OIK izbeigt, noslēpjot to divos citos maksājumos, tas ir – radot ilūziju, ka mēs vairs nemaksājam šo slogu, jo rēķinos OIK vairs neparādītos. Un tas bija varoņstāsts, ar kuru Jaunā Vienotība gāja uz vēlēšanām. Un daudzi noticēja,” uzskata politiķis.

Pēc viņa sacītā, ja elektroniskie mediji nespēlētu fronti tēva pagalmā, aizstāvot un tiražējot “pareizo politisko spēku” viedokļus un noklusējot no sabiedrības “nepareizo” viedokļus, bet būtu pacentušies bezkaislīgi, objektīvi atainot patiesībā notiekošo ap OIK, piemēram, sarīkojot atklātas, tiešas debates, lai cilvēki varētu paši objektīvi novērtēt, kas patiesībā notiek, mēs tagad redzētu pavisam citādu Saeimas sastāvu un dažu labu partiju 13. Saeimā vispār neredzētu.

“Ir acīm redzami, ka OIK bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vecās varas partijas zaudēja tik daudz balsu šajās vēlēšanās – jo tas bija uzskatāms piemērs no šo partiju radītās varas virtuves, kā sabiedrības intereses tiek samaltas desās un pēc tam tiek pārdotas tai par dārgu naudu. Naivi būtu domāt, ka kaut kas varas virtuvē pēkšņi būtu mainījies. Vienīgais, kas ir mainījies – spēle ir palikusi sarežģītāka, jo ir jauni spēlētāji, jaunas politiskās partijas, jauni lozungi,” uzskata Zariņš.

Saskaņā ar viņa teikto, vēsture jau atkal atkārtojas – “vecie” prasmīgi apspēlē “jauno” un gatavo no tiem sev kārtējo barību – tos iebaro ar varas iespējām kā kaujamus sivēntiņus, lai ievilinātu uz kaušanu, un jandāliņš ap OIK šeit būs viens no galvenajiem instrumentiem. “Tieši tāpēc lielā vienprātībā Saeimā par OIK atcelšanu no 31. marta nobalsoja arī tās partijas, kuras līdz šim uzstājīgi aizstāvēja OIK neiespējamību atcelt. Aprēķins ļoti vienkāršs – izrēķināties ar lielākajiem koalīcijas dumpiniekiem, jaunpienācējiem – ar KPV LV, kuras atbildības joma tagad ir Ekonomikas ministrija. KPV LV varēs padarīt par atbildīgu par visu notiekošo ap OIK. Varēs, pirmkārt, diskreditēt to kā politisku spēku to vēlētāju priekšā, kuriem KPV LV solīja OIK likvidāciju. Otrkārt, uz KPV LV neveiksmes fona varēs reabilitēties vecā Jaunā Vienotība kā “pragmatisks politisks spēks”, kuram, izrādās, bijusi pamatota pozīcija par OIK – ka tur jau neko vairs nevar darīt. Treškārt, tas būs liels ieguvums visiem tiem, kas turpinās baroties no šīs afēras. Jo principiāls mēģinājums izbeigt OIK afēru būs izgāzies. Un pēc šāda fiasko diezin vai kādam politiskajam spēkam pietiks drosmes uzņemties to mēģināt vēlreiz,” norādīja deputāts.

Vaicāts, vai ar OIK nevienam nav iespējams tikt galā, Zariņš skaidroja, ka pats uzstādījums ir nepareizs. “Tiek piedāvāts cīnīties ar slimību, kuras diagnoze ir no pirksta izzīsta. Ja kāds ir slims, ar ko būtu jāsāk, ja tiešām vēlas viņu izārstēt? Vispirms ir vajadzīga diagnoze – vajag saprast, ar ko slimnieks sirgst un kas īsti ir jāārstē. OIK gadījumā tam vajadzētu būt šīs sistēmas tiesiskuma izvērtējumam. Sabiedrībai par OIK tiek ilgi un dikti braukāts pa smadzenēm, ka tiek darīts viss iespējamais, lai atbrīvotu mūs no OIK. Ja jau tas tā, tad kādēļ EM joprojām nav veikusi OIK sistēmas juridisko izvērtējumu – nav vispār noskaidrojusi, no kādām slimībām būtu jāārstējas. Tieši otrādi – tā no šiem tiesiskuma un likumības jautājumiem ir vairījusies kā velns no krusta. Kādēļ?” retoriski vaicāja Zariņš, norādot, ka patiesībā viss var izrādīties pavisam savādāk, nekā tas sabiedrībai tiek pasniegts.

“Uzskatāms piemērs bija leģendārās EM vadītās “OIK darba grupas” rezultāts, kuru kritizēja pat koalīcijas partneri, uz ko ministrs Arvils Ašeradens bravūrīgi paziņoja, ka, ja kādam ir labāks plāns, lai iesniedz to Ministru kabinetā – viņš to atbalstīšot. Es to sagatavoju dažu dienu laikā un iesniedzu – konkrētus pasākumus, kurus izpildot, OIK slogs samazinātos ātri, būtiski un tiesiskā veidā, un uz visiem laikiem. Apliecināju arī savu gatavību ierasties valdības sēdē, lai aizstāvētu un pierādītu savu priekšlikumu pamatotību. Taču, lai nevajadzētu ar mani par to diskutēt un šajā diskusijā neatklātos, kas patiesībā notiek ap OIK, valdība lielā vienprātībā nolēma izskatīt tālāko rīcības plānu par OIK bez diskusijām, vienkārši pieņemot EM sagatavoto ziņojumu, no kura jēgas nav gandrīz nekādas. Vienkārši veiksmīgi novilcināts laiks, kur katra nedēļa ir vairāki miljoni, kas iebirst oikistu maciņos. No kuriem daudzi ir dāsni ziedotāji partijām,” pauž Zariņš.

Viņš gan pauda pārliecību, ka KPV LV nav kompetences, lai atbrīvotos no OIK. “Tas ir kā parastam autoamatierim no skatītāju tribīnēm pašam pārsēsties pie pirmās formulas stūres un mēģināt parādīt, kā izbraukt trasi visātrāk par visiem. Tas beigsies ar ietriekšanos sienā jau pirmajā pagriezienā. Šādas lamatas ir sagatavotas jaunajam ministram. Savukārt, ja ministrs, lai neriskētu ar savu politisko karjeru, vēlēsies pats nobraukt no trases – nolaist cīņas karogu ar OIK tādā pašā pusmastā, kā to darīja Vienotība -, tad tā būs KPV LV politiskā pašnāvība. Jo KPV LV politiskā niša ir protesta balsotājs, kurš atdeva savu balsi KPV LV, cerot, ka tas ja ne spēs ko izdarīt no solītā, tad vismaz braši cīnīsies. Un cīņa ar OIK bija viens no galvenajiem KPV LV lozungiem. Vēlētājs šādu nodevību nepiedos. Daudzi krekli tiks sadedzināti. Jaunajam ekonomikas ministram nav viegla izvēle – vai nu likt sevi uz politiskā cīņu altāra, vai ziedot partiju savas karjeras labā. Izskatās jau, ka izvēle ir izdarīta,” uzsvēra politiķis.

Foto: Saeimas kanceleja

1,450 skatījumi




Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība

28/04/2025

Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām

25/04/2025

Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna

25/04/2025

Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk
Video

Lieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības

23/04/2025

Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...

Lasīt tālāk