Lembergs: Pašvaldības ir kļuvušas par valdības ķīlniekiem
Valdības apstiprinātā nodokļu reforma ir padarījusi Latvijas pašvaldības par ķīlniekiem valdības priekšā, preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šobrīd Finanšu budžeta komisijā ir izskatīts Ventspils pilsētas budžets, kas tiek tālāk virzīts izskatīšanai domes komitejā un vēlāk tiks virzīts uz domes sēdi apstiprināšanai. “Bet budžets sastādīts ar lielu piesardzību, jo saistībā ar valsts budžetu, kas tiks iesniegts Saeimā tikai 8. martā, ir lielas neskaidrības visām pašvaldībām,” izteicās Lembergs.
Viņš norādīja, ka galvenā neskaidrība saistīta ar nodokļu reformas ietvaros veiktajām izmaiņām. “Pateicoties nodokļu reformai, pašvaldībām būtiski samazinājās nodokļu bāze, jo tika samazināts neapliekamais minimums un palielināta atlaide par apgādājamo, un tā rezultātā nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos faktiski stāv uz vietas,” norādīja politiķis.
Saskaņā ar viņa teikto, agrāk pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nebija mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, taču tagad tie esot tikai 17%. “Valsts budžets strauji aug, bet pašvaldību budžets stāv uz vietas. Pēc mūsu prognozēm, nodokļu ieņēmumu pieaugums būs tikai tik liels, lai segtu inflāciju,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka tas nozīmē, ka pašvaldībās attīstība nenotiks.
Viņš skaidroja, ka parasti, kad mainīja nodokļus, kas negatīvi ietekmē pašvaldības, mainīja arī proporcijas, bet šoreiz tas netika izdarīts. “Tika solīts, ka tas 19,6% tiks iestrādāts budžetā, bet, tā kā valsts budžets tiek pieņemts katru gadu, iznāk, ka katru gadu jālemj šis jautājums. Faktiski, pašvaldības nezina, kas tās sagaida nākamajā finanšu gadā,” uzsvēra Lembergs, skaidrojot, ka tas ietekmēs arī pašvaldību izdevumu posteņus, kurus nevarot mainīt, tai skaitā bērnudārzu un skolu finansēšanu, pabalstu nodrošināšanu utt.
“Ja nav šie 19,6% iestrādāti valsts budžetā 2019. gadam, tad pašvaldību budžetā mīnuss ir 104 miljoni eiro. Ja pašvaldībā ir 10 tūkstoši iedzīvotāju, tad tas ir 500 tūkstoši eiro. Mums tas ir gandrīz 2 miljoni,” norādīja politiķis, skaidrojot, ka vislielākais trieciens – tas ir mazāk bagātām pašvaldībām.
Pēc viņa sacītā, skatoties no šādas pozīcijas, “nodokļu reforma ir ļoti neveiksmīga, nepārdomāta, netālredzīga un faktiski padara visas Latvijas pašvaldības par ķīlniekiem valdības priekšā, un pēc būtības, ņemot vērā šo viedokli, ir pārkāpta Eiropas pašvaldību harta, kas runā par to, ka pašvaldībām jābūt stabiliem, ilgtermiņa ienākumiem,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka runa nav tikai par pašvaldību dzīvotspēju, bet arī desmitiem tūkstošu cilvēku likteņiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk