• Tweet

Lai gan situācija ārējos tirgos pēdējos mēnešos ir pasliktinājusies, Latvijas ekonomika arī pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniegusi ļoti augstus izaugsmes tempus, iekšzemes kopproduktam (IKP) salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu palielinoties par 5,0%. Tas ir vēl nedaudz straujāks pieaugums nekā iepriekšējā ceturksnī, kad IKP bija palielinājies par 4,7%. Arī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomikas izaugsmes temps bijis spēcīgs, un IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 1,1%, informē Finanšu ministrija.

“Līdz ar ceturtajā ceturksnī sasniegto straujo kāpumu Latvijas ekonomika 2018. gadā kopumā ir palielinājusies par 4,8%, kas ir straujākais pieauguma temps kopš 2011. gada, pārsniedzot arī 2017. gadā sasniegto rezultātu. Kopumā 2018. gads Latvijas ekonomikai bijis ļoti veiksmīgs, pat neskatoties uz problēmām, kas iezīmējās atsevišķos sektoros. Tomēr 2019. gada perspektīvas jāvērtē ļoti piesardzīgi, ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos pasaulē, īpaši eirozonā, kas pasliktina Latvijas eksporta iespējas,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Straujo ekonomikas izaugsmi ceturtajā ceturksnī nodrošināja būvniecības nozare, kur tika sasniegts 24% pieaugums pret 2017. gada ceturto ceturksni. Būvniecības attīstību veicina būtiski pieaugušās Eiropas Savienības fondu investīcijas. Tautsaimniecībā kopumā 2018. gadā budžeta izdevumi Eiropas Savienības fondu investīcijām pieauguši par 78%, sasniedzot 719 miljonus eiro. Līdzās tam būvniecības izaugsmi veicinājusi arī pieaugusī privāto investīciju aktivitāte, tostarp vairāku lielu tirdzniecības objektu kā IKEA, Akropole nodošana ekspluatācijā, un aug arī biroju un dzīvojamo ēku būvniecība.

Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, skaidrs arī, ka būtisks devums ekonomikas kopējā izaugsmē ceturtajā ceturksnī bijis transporta un uzglabāšanas nozarei, kur ostu kravu apgrozījums ostās audzis par 23%, bet dzelzceļa kravu pārvadājumi palielinājušies par 14%, un audzis arī lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaits. Pakalpojumu nozares kopumā ceturtajā ceturksnī sasniegušas 4% pieaugumu, visticamāk spēcīgu kāpumu turpinot informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarei, un arī finanšu pakalpojumu nozares rezultāti varētu būt bijuši labāki nekā to varētu sagaidīt pēc nerezidentus apkalpojošā biznesa samazināšanās pagājušā gada laikā.

Vienlaikus mērenāki izaugsmes tempi bijuši rūpniecības nozarē, kas palielinājusies par 2%. Zemāko izaugsmi šajā nozarē noteicis gan laika apstākļu noteiktais kritums elektroenerģijas ražošanā, gan zemāki pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā, kur pēdējos mēnešos jau varētu būt jūtama nedaudz vājāka ārējā pieprasījuma ietekme. Apstrādes rūpniecības izaugsmi pēdējos mēnešos nodrošinājis galvenokārt kāpums tādās nozarēs kā kokapstrāde, mašīnbūve un datoru un elektronisko iekārtu ražošana, kamēr lejupslīdi piedzīvo pārtikas rūpniecība un pēdējos mēnešos arī būvmateriālu ražošana.

Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes pēdējā pusgada laikā pastāvīgi ir tikušas pazeminātas, ko ietekmē tādi faktori kā augošās protekcionisma tendences un jau ieviestās tirdzniecības sankcijas, neskaidrības par Lielbritānijas izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, Vācijas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, finanšu risku pieaugums Itālijā un Ķīnas izaugsmes palēnināšanās līdz zemākajam līmenim pēdējo 28 gadu laikā.

Starptautiskais Valūtas fonds savās jaunākajās, 2019. gada janvārī publiskotajās prognozēs ir pazeminājis eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam par 0,3 procentpunktiem līdz 1,6%, un arī patērētāju un uzņēmēju konfidences rādītāji Eiropā pēdējos mēnešos piedzīvo visai strauju kritumu, Eiropas Savienības ekonomikas sentimenta indeksam ESI janvāra beigās noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2016. gada. Vienlaikus eirozonas PMI indekss, kas prognozē sagaidāmo ekonomikas izlaidi, ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim pēdējo piecarpus gadu laikā.

Līdztekus ar ārējo risku paaugstināšanos arī iekšējie riski Latvijas ekonomikas attīstībai pašlaik ir vairāk lejupvērsti, tostarp saistībā ar situāciju darba tirgū, kur vienlaikus ar augošo pieprasījumu samazinās darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits, un nepietiekamām investīcijām ražojošajās nozarēs, kas potenciāli var vājināt ekonomikas izaugsmes tempus. Tāpat arī finanšu pakalpojumu un tranzīta nozarēs visticamāk vairs neizdosies atkārtot pagājušā gada sniegumu. Tajā pašā laikā jāpiemin, ka 2018. gads vēlreiz ir apliecinājis Latvijas ekonomikas noturību pret dažāda veida iekšējiem un ārējiem satricinājumiem, un diversificētā ekonomikas struktūra pašlaik nodrošina spēju dinamiski attīstīties ekonomikai kopumā, pat ja atsevišķi sektori saskaras ar problēmām. Līdzīgi arī 2019. gadā, uz laiku vājinoties ārējam pieprasījumam, iekšzemes pieprasījums saglabāsies spēcīgs, ko nodrošinās gan privātā patēriņa kāpums, uzlabojoties darba ņēmēju situācijai un spēcīgi augot iedzīvotāju ienākumiem, gan investīcijas, saglabājoties augstai Eiropas Savienības fondu investīciju plūsmai.