• Tweet

Obligātas iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana ir jaunās valdības izšķiršanās, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komentējot KPV LV izteikumus, ka no OIK iespējams atteikties ātrāk, Ašeradens skaidroja, ka viņa rīcībā esošo 26 valdības un vēl vairāku ministrijas ekspertu komanda piedāvāja no esošās OIK sistēmas atteikties trīs gados. “Protams, ministrs var dot politisku uzstādījumu, bet ir ekspertīze. Šo trīs gadu programmu, kas valdībā guva visus saskaņojumus, tomēr Ministru kabinetā nepieņēmām, lai jaunajam ministram dotu izvēles iespējas – ja viņš redz, ka var atcelt OIK ātrāk, lai dara! Bet, ja nesasniedzam mērķi par atjaunojamajiem resursiem 2020. gadā, par direktīvas neieviešanu mums draud pārkāpumu procedūra un sankcijas. Piemēram, Spānija, kur OIK maksājumus neatcēla, bet tikai samazināja, ir ļoti smagi zaudējusi investīciju strīdos. Vispārējā judikatūra rāda, ka tas valstīm ir diezgan sarežģīts lēmums,” uzskata Ašeradens.

Pēc viņa sacītā, viņam vienīgais zināmais gadījums, kad uzņēmēji piedāvā investēt zaļajā enerģijā bez valsts atbalsta, ir Eolus kompānijas piedāvājums būvēt vēja parkus Dobeles un Tukuma rajonā. “Nezinu citus gadījumus, kad šīs tehnoloģijas spētu konkurēt ar konvencionālo enerģijas ražošanas, it sevišķi Nord Pool, sistēmu. Visas valstis kaut kādā veidā atbalsta zaļās enerģijas ražošanu, un visām ir diezgan ambiciozi mērķi,” norādīja politiķis.

“Saeima valdībai uzdeva ļoti skaidru uzdevumu, kurš jāpilda, un tur nav nekādas pretrunas nedz ar deklarācijā ietverto, nedz iepriekš Šmita kunga pausto. Jau esmu teicis, ka OIK, kāds tas ir šobrīd, ir makroekonomiski rupja kļūda – tas ir ļoti dārgs un neadekvāts. Lai neierautu valsti tiesvedībās, ārvalstu investīciju un vietējo investīciju strīdos, manā vadībā tika izstrādāta minētā trīs gadu programma. Var jau vēlreiz eksperti izvērtēt, ar jaunu, svaigu aci apskatīties un, iespējams, rast jaunus risinājumus. Katrā ziņā EM izstrādātais plāns ir ļoti komplekss dokuments, mums bija gandrīz 70 saskaņojumi ar visdažādākajām institūcijām,” skaidroja bijušais ministrs.

Pēc viņa sacītā, OIK atcelšana ir valdības izšķiršanās. “Šādu kalkulāciju veikšana būtu leģitīma. Es neesmu tādas veicis, bet varu minēt divus skaitļus. Komercbanku informācija liecina, ka aktīvo kredītu apjoms, kas saistīti ar investīcijām OIK stacijās, ir 180 miljoni eiro. Savukārt atjaunojamās enerģijas asociācija savās publikācijās minējusi apmēram miljardu eiro prasību kopapjomu, ja valsts atbalsts tiktu pārtraukts. Ir pamats uzskatīt, ka gan kredītiestādes, gan investori aizsargās savas tiesības. Uzskatot, ka Latvija ir tiesiska valsts, domāju, ka nevajadzētu iesaistīties šādās tiesvedībās. Turklāt ES ir devusi pietiekamu instrumentu klāstu, lai mēs šo problēmu sekmīgi atrisinātu,” uzskata bijušais ministrs.

“Man stājoties amatā, OIK atbalsts bija 266 miljoni eiro 2016. gadā, uz 2019. gadu tas samazināts līdz 187 miljoniem, un saskaņā ar programmu tie būtu 106 miljoni 2022. gadā un 2006. gadā vairs tikai 60 miljoni eiro. Atbalsta izmaksas ir zināmas, ja aprēķina potenciālos investīciju strīdus, var izvērtēt tīri finansiālo izdevīgumu. Tas būs jaunā ekonomikas ministra lēmums, kā virzīties uz priekšu,” pauda Ašeradens.

Kā zināms, Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja lēmuma projektu par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu līdz šī gada pavasarim. Ekonomijas ministrija ir aicināta steidzami izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no šī gada 31. marta, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem.

Jāatgādina, ka iepriekš Ekonomikas ministrija Ašeradena vadībā piedāvāja OIK atcelt no 2022. gada.

Foto: Saeimas kanceleja