• Tweet

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ideoloģijā, kurā liels uzsvars likts uz demokrātiju un tiesiskumu, iespējams, ir pēdējais laiks ieviest zināmas korekcijas. Partijā valdošās nesaskaņas, kuras konservatīvās partijas līderi cenšas izmisīgi slēpt no sabiedrības acīm, līdz ar Tukuma nodaļas vadītāja Normunda Pildiņa atcelšanu no amata, iespējams, ir sasniegušas kulmināciju un aizsākušas strauju lavīnveida JKP šķelšanās procesu.

“Demokrātijas pastāvēšanai nepieciešama politiskās domas dažādība,” pauž JKP programma, kamēr patiesībā ikviens pretējs viedoklis tiek apkarots ar dažāda veida represijām. Par to varam pārliecināties pēc tam, kad Tukuma nodaļas vadītājs Normunds Pildiņš, kurš aicināja JKP vadītāju Bordānu nolikt Saeimas deputāta mandātu, atstādināts no amata. JKP valdes aizmuguriski pieņemto lēmumu gan pašlaik nav iespējams īstenot, jo Tukuma nodaļas biedri nostājušies sava līdera pusē.

Pildiņa konflikts ar partijas vadību savu kulmināciju sasniedza šā gada 1. janvārī pēc tam, kad Pildiņš publiskā paziņojumā norādīja, ka partijā valda meli, kā arī prasību partijas vadītājam Jānim Bordānam atkāpties no partijas vadības. “JKP līderi mums stāstīja, ka plāns 3×500 budžetā izmaksās ne vairāk kā 500 miljonu eiro. Un mēs gājām pie tautas un ar savām mutēm nesām melus. Partijas līderi, apzinoties, ka melo, partijas biedriem un visai tautai nodeva zvērestu (gan partijas, gan Saeimas). Kaut gan viņi zināja, ka visam, ko tautai solīja, ir vajadzīgi 1,5 miljardi eiro. Un, ka tāda nauda nav un tādas nebūs… Partijas valde kopā ar Aināru Bašķi ir nolēmusi vispārēju Latvijas valsts izpārdošanu – tajā skaitā Latvenergo un Latvijas valsts mežu akciju pārdošanu fondu biržā (“slēpto” pārdošanu, ko ir nosaukuši par kotēšanu biržā, labo uzraudzību un jauno amerikānisko ekonomiku),” sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja Pildiņš.

Pildiņš intervijā atzīst, ka JKP ir ieviesta īsta Staļina diktatūra. “Vēl tikai nešauj nost. Līdz šim vēl nevienā partijā tādu apspiestību nebiju jutis,” pauda Tukuma nodaļas atstādinātais vadītājs.

“Mums partijā nenotika nekāda iekšparteijskā nostādņu apspriešana, kurā būs pieaicināti arī nodaļu vadītāji. Partijas darbības virzienus lemj kaut kāda neliela saujiņa. Tā pat nav partijas valde, bet gan kaut kas ārpus valdes. Tas nozīmē, ka ārpus partijas ir kāds slepens bariņš, kurš ņem un visus izrīko. Ir kādi cilvēki ārpus partijas, kuru viedokļi tiek ņemti vērā. Partijas iekšienē notiek nepārtraukta melošana un mānīšanās. Nevar saprast, kurš melo vairāk – Bordāns vai Feldmans. Viņi ir tie, kuri nosaka toni partijā. Citiem partijas biedriem ir arī viedoklis par Jutu Strīķi un Juri Jurašu,” atzīst Pildiņš.

Pēc viņa sacītā, viņš vairs ilgāk nespējis klusēt, tāpēc ievietojis “Facebook” pārdomātu paziņojumu, pēc kura saņēmis ziņu, ka partijas valde viņu ir atlaidusi. “Par ko atlaists? Par to, ka esmu “Facebook” ievietojis paziņojumu, kurā pieprasu Bordāna atkāpšanos. Tas nozīmē, ka partijas valde pieņēmusi lēmumu mani atbrīvot no nodaļas vadītāja par to, ka esmu teicis taisnību. No nodaļas desmit cilvēkiem, kuri pastāvīgi apmeklē sapulces, esmu saņēmis septiņu cilvēku atbalstu. Pēc papīriem nodaļā esam četrpadsmit cilvēku, bet četri cilvēki sapulces sen jau kā neapmeklē. Viņi ir pateikuši, ka partijā vairs nedarbosies. Tehnisku iemeslu dēļ viņi vēl no partijas nav izslēgti. Tie ir mani atbalstītāji Tukumā, bet man tādu vēl ir arī citviet. Bet kur – tas lai paliek noslēpums,” izteicās Pildiņš.

Jāatzīmē, ka Pildiņš nav pirmais JKP biedrs, kurš piedzīvojis represijas no valdes puses. Pēc tam, kad novembrī no partijas valdes un pašas partijas nolēmusi izstāties Talsu novada domes deputāte Inga Gluzda, viņa saņēmusi draudus no Bordāna, lai neuzdrošinātos biedrus informēt, ka viņu starpā pastāv nesaskaņas. “Bordāna kungam eksistē tikai viens viedoklis – viņa, kas ir uzskatāms par pareizo. Savukārt jebkurš cits viedoklis – tas ir nepareizs un tāds vispār partijā nevar pastāvēt,” atzīst Gluzda.

Runājot par JKP biedru savstarpējo komunikāciju, Gluzda norādīja, ka tika darīts viss, lai ierobežotu kaut kādu nekontrolējamu komunikāciju. “Mums sākotnēji bija biedru listes, kur mēs varējām apmainīties ar informāciju, bet tad tas tika ierobežots, un tikai izveidota “Facebook” biedru grupa, kur slimīgi tika sekots līdzi tam, kurš biedrs “nolaiko” komentāru. Savukārt par nevēlamiem komentāriem biedri tika saukti uz Ētikas komisiju, un tas arī bija viens no represiju veidiem. Protams, ka pieaugušam cilvēkam nav pieņemams, ka tikai tāpēc, ka viņam ir savs viedoklis, kas atšķiras no partijas vadītāja viedokļa, viņš tiek saukts uz Ētikas komisiju,” skaidroja Gluzda, norādot, ka JKP programmā solītais biedru vidū netika izdiskutēts un uz katru jautājumu, ko biedri uzdeva, saņemtas agresīvas atbildes, līdz ar to biedri vispār baidās uzdot kādu jautājumu.

Arī Pildiņš atzīst, ka lielai daļai biedru JKP programma neesot pieņemama. Un biedrības “Demokrātiskie patrioti” valdes priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Griģis atzinis, ka partijā aizsākusies iekšējā šķelšanās. “Viņš norādīja, ka es esot to veicinājis. Bet ko lai es cilvēkiem saku? Es skaidroju, ka valsts īpašumu – valsts uzņēmumu – akciju kotēšana biržā nozīmētu slēptu valsts uzņēmumu pārdošanu. Par to runāja arī mans vietnieks Mareks Neimanis. Viņš pameta partiju un paziņoja, ka nevar piekrist tam, kas notiek partijā – ka paredzēta tik apjomīga valsts mantas izpārdošana. Partijā jau tika virzītas domas, ka vajag privatizēt arī pašvaldību bērnudārzus. Partija pieturas pie pozīcijas, ka pašvaldībai jāpārtop vienā mazā kantorī un viss pārējais tiek pārdots. Zinu, ka partijas iekšienē vairāki cilvēki nav apmierināti ar partijas uzņemto privatizācijas kursu. Pagaidām viņi par to daudz nerunā un neprotestē. Ja tu mūsu partijā sāksi protestēt, tad tev uzreiz norādīs, ka vari iet prom. No partijas vadības puses vērojama ārkārtīga lepnība un lecīgums. Partijas līderi liek saprast, ka ir augstākas šķiras, un viņi uz zemāka ranga vadītājiem skatās no augšas. Milzīga augstprātība, milzīga lepnība. Pēc tam sākās meli. Te vairs nav nekāda cilvēciskuma,” ar nožēlu atzīst Pildiņš.

Gluzda norāda, ka partijā ir ļoti daudzi brīnišķīgu cilvēku, kas iestājušies partijā tieši to sludināto ideālu dēļ, taču nu nākas secināt, ka tādi nemaz nepastāv un demokrātijas vietā nākas saskarties ar draudiem un represijām.

Pildiņš norāda, ka citās partijās neviens nevienam necenšas aizbāzt muti. “Šeit tev aizbāž muti. Bet mēs taču dzīvojam demokrātiskā valstī, ne jau kaut kādā totalitārismā. Ja tu nevari partijas sapulcē runāt un paust savu viedokli, tad vells rāvis tādu partiju. Viņi nav par mūsu valsts attīstību!” uzsver Pildiņš.

Tā vien, šķiet, ka partija, kura sludina, ka “tiesiskuma trūkuma apstākļos demokrātiska valsts iegūst autoritāras valsts pazīmes, kad tautas vara faktiski koncentrējas dažādu grupējumu rokās”, patiesībā runā pati par sevi, un tādā gadījumā pārsteigumu neraisa tas, ka JKP būtībā šobrīd atrodas sašķelšanās priekšā – jāgaida vien nākamie JKP biedru paziņojumi, un, neapšaubāmi, tādi sekos.

Foto: F64