• Tweet

Par jebkuru mūzikas komerciālu atskaņošanu ir jāmaksā – pat tad, ja to klausās viens cilvēks savā darba mašīnā vai uzņēmuma telpās. Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), atsaucoties uz autortiesību likumu, šobrīd aktīvi cenšas pārliecināt uzņēmējus par nepieciešamību iegādāties licenci.

Autortiesību aizstāvju šogad sāktā ofensīva, kas bija vērsta uz to, lai taksometru un sabiedriskā transporta uzņēmumi maksātu par radio vai mūzikas klausīšanos, neattiecas tikai uz šī sektora ļaudīm. Izrādās, ka organizācija to domājusi krietni plašāk: mūziku bez licences nedrīkst klausīties nevienā darba vietā. «Ja tādā veidā tiek uzlabota darbavietas vide, tā ir komercija. Tātad tas ir produkts (šajā gadījumā tā ir fonogramma), no kura cits gūst labumu,» tiekoties ar mediju pārstāvjiem, uzsvēra LaIPA valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns. Viņš atspēkoja Latvijas Transporta darbinieku arodbiedrības iebildumu, ka šādā veidā darbinieki tiek demotivēti un nebūs vides kvalitātes, uzsverot: mūzikas klausīšanās ir tāda pati ekstra kā, piemēram, kondicionieris, un par tā uzstādīšanu ir jāmaksā. Katrs uzņēmējs pats izvērtē, no kā viņš var atteikties vai ko izmantot. Nekur jau neesot teikts, ka mūzika darba vietā noteikti jāklausās. Citviet Eiropā darba devēji pat uzskatot, ka mūzikas klausīšanās traucē, nevis uzlabo darba kvalitāti.

Biedrības izpilddirektore Ieva Platpere uzsvēra, ka summa, kas jāmaksā organizācijai, noteikti nebūs liela. Patlaban gan tarifs nav pieņemts, bet tas varētu būt 1 lats (no kabīnes). Runājot par tarifiem, I. Platpere skaidroja, ka tie parasti tiek diferencēti. Veikali, piemēram, maksā pēc telpu platības: ja tā ir līdz 30 kvadrātmetriem, jāmaksā 20 latu gadā, līdz 50 kvadrātmetriem – 36 lati, bet lielveikaliem šīs summas var sasniegt pat 20 000 latu. Uzņēmumiem reģionos tiek piemērota 10% atlaide. Viņa arī pieļāva, ka uzņēmēji varētu iekļaut šo maksu savu pakalpojumu cenā.

I. Platpere noliedza, ka iekasētās naudas lauvas tiesa aiziet administrācijas uzturēšanai. Likums nosakot, ka līdz 25% var izmantot tās finansēšanai. Biezajos gados tie bijuši 11%, tagad gan šis skaitlis esot lielāks.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe