Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,0 %

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 5,5 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,0 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, ūdensapgāde, dabasgāze, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī kanalizācijas pakalpojumi. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+15,7 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 19,1 %, benzīns – par 11,5 % un auto gāze – par 12,8 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi un lietotas automašīnas.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,1 %, ko noteica pieaugums televīzijas abonēšanas maksai, kā arī cenu kāpums precēm lolojumdzīvniekiem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,8 %, ko ietekmēja cenu kāpums ēdināšanas pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, ko galvenokārt noteica cenu kāpums frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,1 %
2018. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Precēm cenas saglabājās nemainīgas, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam atpūtas un kultūras grupā, apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Cenas samazinājās mājputnu gaļai (-2,8 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,6 %), skābajam krējumam (-3,9 %), svaigiem augļiem (-1,5 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,7 %), sviestam (-2,9 %). Savukārt dārgāka bija kafija (+5,0 %), maize (+2,7 %), svaigi dārzeņi (+1,5 %), olas (+3,3 %), milti un citi graudaugi (+4,5 %), konditorejas izstrādājumi (+1,2 %), piens (+1,8 %).
Akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 3,4 %, bet apģērbiem par 0,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,2 %. Lētāka bija mājokļa īres maksa.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,3 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums benzīnam par 2,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, savukārt cenas palielinājās dīzeļdegvielai – par 0,8 %, auto gāzei – par 3,7 %.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Lētāka bija barība lolojumdzīvniekiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 1,6 %, ko noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas palielinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, ēdināšanas pakalpojumiem.
Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2018. gada decembrī paziņos 2019. gada 11. janvārī.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālāk