Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,0 %

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 5,5 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,0 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, ūdensapgāde, dabasgāze, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī kanalizācijas pakalpojumi. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+15,7 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 19,1 %, benzīns – par 11,5 % un auto gāze – par 12,8 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi un lietotas automašīnas.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,1 %, ko noteica pieaugums televīzijas abonēšanas maksai, kā arī cenu kāpums precēm lolojumdzīvniekiem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,8 %, ko ietekmēja cenu kāpums ēdināšanas pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, ko galvenokārt noteica cenu kāpums frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,1 %
2018. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Precēm cenas saglabājās nemainīgas, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam atpūtas un kultūras grupā, apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Cenas samazinājās mājputnu gaļai (-2,8 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,6 %), skābajam krējumam (-3,9 %), svaigiem augļiem (-1,5 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,7 %), sviestam (-2,9 %). Savukārt dārgāka bija kafija (+5,0 %), maize (+2,7 %), svaigi dārzeņi (+1,5 %), olas (+3,3 %), milti un citi graudaugi (+4,5 %), konditorejas izstrādājumi (+1,2 %), piens (+1,8 %).
Akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 3,4 %, bet apģērbiem par 0,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,2 %. Lētāka bija mājokļa īres maksa.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,3 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums benzīnam par 2,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, savukārt cenas palielinājās dīzeļdegvielai – par 0,8 %, auto gāzei – par 3,7 %.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Lētāka bija barība lolojumdzīvniekiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 1,6 %, ko noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas palielinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, ēdināšanas pakalpojumiem.
Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2018. gada decembrī paziņos 2019. gada 11. janvārī.
Vēl par tēmu:
Naktī uz svētdienu pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu atpakaļ
Naktī no sestdienas uz svētdienu, 26. oktobri, visā Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku – pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo...
Lasīt tālākBaltijas uzņēmumi investē atšķirīgi: Latvijā – tehnoloģijās, Lietuvā un Igaunijā – darbiniekos
Neraugoties uz izaicinājumiem, 62 % Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40 %), efektivitātes...
Lasīt tālākNo Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālāk