• Tweet

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas trešdien, 18.septembrī, trešajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Likumprojekts paredz, ka žurnālisti ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanas nolūkā, varēs vērsties iestādē, kura pieņēmusi nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts.

Šobrīd tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ir ierobežotam personu lokam. Saskaņā ar likumu šādas tiesības ir prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem, personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personām, kuras veic zinātnisko darbību.

Likumprojektā ir noteikti arī gadījumi, kuros piekļuvi krimināllietas materiāliem žurnālistiem atteiks. Paredzēts, ka ar materiāliem nevarēs iepazīties, ja lūgumā norādītā mērķa sasniegšana būs iespējama, iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala lēmumu vai ja kriminālprocess ir pabeigts uz personu reabilitējoša pamata. Tāpat iepazīties nevarēs ar to krimināllietu materiāliem, kuras ir skatītas slēgtā tiesas sēdē, kuru kriminālprocess ir uzsākts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī gadījumos, ja ir nepieciešams aizsargāt valsts vai adopcijas noslēpumu vai procesā ir iesaistīts nepilngadīgais vai persona, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.

Lēmumu par atļauju vai atteikumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem pieņems 30 dienu laikā, paredz likumprojekts.

Ar likuma grozījumiem plānots noteikt, ka, atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu rakstveidā brīdinās par aizliegumu izgatavot krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus vai pavairot tos citādā veidā, nodot trešo personu rīcībā vai citādi izplatīt nepublicējamu informāciju, kā arī par atbildību par šī aizlieguma pārkāpšanu. Žurnālistiem varēs ļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesaturēs īpašu kategoriju personas datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju.

Vienlaikus otrajam lasījumam Saeimā Juridiskā komisija atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz piemērot kriminālatbildību par krimināllietas materiālos esošās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Lai aizsargātu kriminālprocesā iesaistīto personu intereses un tiesības, likuma grozījumi paredz atbildību, ja pārkāpts aizliegums jebkādā veidā pavairot krimināllietas materiālus, teikts likumprojekta anotācijā.

Paredzēts, ka grozījumi attieksies tikai uz tiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuri ir reģistrējuši savu darbību likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktajā kārtībā un kuri pirms iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem ir brīdināti par aizliegumu izpaust krimināllietas saturu.

Foto: Shutterstock