• Tweet

Ekonomikas visai straujā izaugsme Latvijā turpinās un iekšzemes kopprodukts audzis pat straujāk, kā daudzi prognozēja iepriekš. Izaugsmes virzītājspēki – būvniecība, apstrādes rūpniecība un eksports! Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtība jau ceturto ceturksni pēc kārtas pārsniedz 4 miljardus eiro un veido gandrīz 60% no IKP. Prognozējam, ka šogad kopumā IKP pieaugums būs 4,2%. Lai to sasniegtu, mūsu galvenie rīcības virzieni paliek nemainīgi – eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības veicināšana,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 5,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2.ceturksni. Tas pat ir nedaudz straujāks kāpums nekā pirms mēneša publicētais IKP ātrais novērtējums. Kopumā šā gada 1. pusgadā IKP bija par 4,7% lielāks nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtība faktiskajās cenās pārsniedz 4 miljardus eiro. Eksporta apjomi 2. ceturksnī bija par 7,5% lielāki nekā pirms gada un veidoja gandrīz 60% no IKP. Straujāk ir palielinājušies preču eksporta apjomi – kāpums par 9%. Šogad kāpums ir vērojams praktiski visās preču grupās (izņemot vieglās rūpniecības preces). Lielāko devumu eksporta izaugsmē veidoja mehānismi un ierīces (30% no visa pieauguma), koksne un tās izstrādājumi (23%), transporta līdzekļi, graudaugi un dzelzs un tērauds (katra grupa par 8%). Savukārt valstu griezumā preču eksportu būtiski ietekmēja pieaugumi uz ASV (22% no visa pieauguma), Zviedriju (17%; galvenokārt koksne), Krieviju (11%; stiprie alkoholiskie dzērieni un optiskās ierīces), Saūda Arābiju (7%; graudaugi), Somiju (7%; koksne).
Atbilstoši eksporta pieaugumam, labi izaugsmes rādītāji 2. ceturksnī ir eksportspējīgajās nozarēs. Salīdzinājumā ar gada sākumu straujāka ir kļuvusi apstrādes rūpniecības izaugsme (pieaugums par 4,2%). Pieaugums 2. ceturksnī bija vērojams arī mežsaimniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, transporta un sakaru, kā arī IKT nozarēs.

Stabili turpina augt arī iekšzemes pieprasījums. Uzlabojumi darba tirgū un ienākumu kāpums uztur privātā patēriņa pieaugumu. Šogad 2. ceturksnī tas bija par 4% lielāks nekā pirms gada. Līdz ar to izaugsme saglabājas arī nozarēs, kas pamatā orientētas uz vietējo tirgu – mazumtirdzniecībā un komercpakalpojumu nozarēs.

Investīcijas 2. ceturksnī pieauga par 12,5%, ko galvenokārt nodrošināja ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs (kāpums par 30%). Lielais pieprasījums, kam pamatā ir Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanas intensitātes pieaugums, kā arī privātās investīcijas, nodrošina būvniecības nozares strauju izaugsmi – 2. ceturksnī būvniecības apjomi bija par 31,6% lielāki nekā pirms gada. Vienlaikus investīciju jomā jāatzīmē lēnais pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās, kā arī ieguldījumu apjoma samazinājums intelektuālā īpašuma produktos, kas ir svarīgi faktori ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā.

No tautsaimniecības pamatnozarēm apjomu kritums 2. ceturksnī bija vērojams vienīgi elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarē, ko ietekmēja siltie laikapstākļi, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē, ko ietekmēja zaudējumi no finanšu instrumentu tirdzniecības, kā arī nerezidentu biznesa apjoma samazināšanās Latvijā.

Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi mūsu lielākajā eksporta tirgū – ES valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas dinamika saglabāsies. Ekonomikas ministrija pašreiz savas prognozes nemaina – sagaidāms, ka kopumā 2018. gadā IKP pieaugs par 4,2 %.

Foto: Shutterstock