17/08/2018, Kategorija: Politika, Svarīgākais
Autors: Dana Dravniece

Politiskās partijas «KPV LV» («Kam pieder valsts») dibinātājs, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un viņa kolēģis Aldis Gobzems ļoti intensīvi kā reklāmas platformu sākuši izmantot sociālā tīkla «Facebook» lapu, kas iepriekš bija izveidota par piemiņu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, raksta NRA.lv.

Šai lapai ir 20 tūkstoši sekotāju, un tie ļaudis, kas sākotnēji piesekojās šai laipai, lai atbalstītu un justu līdzi Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, nemanot ir virtuāli kļuvuši par partijas «KPV LV» izvietotās reklāmas sekotājiem.

Reklāmas industrijas eksperts Ēriks Stendzenieks savā «Twitter» mikroblogā asi nosodīja šādu partijas «KPV LV» rīcību.

«Kādam nelietim jābūt, lai dabūtu cauri šo? Pārtaisīt Maksimas upuru traģēdijas feisbuka lapu par «KPV LV» politisko platformu? Kādam kretīnam jābūt, lai uz Maksimas līķiem bīdītu savu politisko programmu? Maigākais apzīmējums, ko varu veltīt «KPV LV» ir «maitasputni»,» savu viedokli nebaidās paust Ēriks Stendzenieks.
Jāpiemin, ka savā «Twitter» mikroblogā Stendzenieks iesaistās diskusijās ar Aldi Gobzemu, kas ir partijas «KPV LV» premjera kandidāts.

«Ja es esmu organizējis bēres un piemiņas vakaru, tad pēkšņi izlemt, ka tomēr būs zaļumballe un līnijdejas, nav īsti piemēroti. Tā ir piemiņas lapa. Tur ir cilvēki nomiruši,» asu un trāpīgu salīdzinājumu šai situācijai ir piemeklējis Stendzenieks.

Sazinājāmies arī ar pašu Stendzenieku saistībā ar viņa publiskajiem ierakstiem, lai noskaidrotu viņa nostāju šajā jautājumā. «Es labāk pa gabalu no politikas. Man viss ir tviterī jau uzrakstīts. Tur nav ko daudz skaidrot. Mēs ar Gobzemu visu laiku kaut ko diskutējam. Es par «KPV LV» labāk neko neizteikšos pirms vēlēšanām, negribas iesaistīties publiskās diskusijās ar mediju starpniecību. Tā, kā es ierakstīju tviterī, tā arī es domāju.»

Ēriks plašākā sarunā neiesaistījās, bet piekrīt tam, ka šāda partijas rīcība un reklāmas veids neko labu neliecina par tās politiķiem. Stendzeniekam ir negatīvs viedoklis par politiskās partijas «KPV LV» darbību, un reklamēšanās, izmantojot traģēdiju, nav vienīgais iemesls.

«Ja līdz šim Latvijā pie varas nākuši shēmotāji, eirokrāti vai nacionāļi, tad pirmo reizi Latvijas vēsturē pie varas var nākt tīri, absolūti nepārprotami nelieši. Vienkārši maitas un ļauni cilvēki, kam baudu sagādā Latvijas un citu pazemošana. Tā pēdējo reizi bija ar boļševikiem,» savā «Twitter» kontā politisko partiju «KPV LV» raksturo Stendzenieks.

Ivars Ījabs: «Kā uz to reaģē cietušie un tuvinieki?»

Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka šajā situācijā galvenais ir, ko domā Zolitūdes traģēdijā cietušie un viņu tuvinieki: «Tas ir jautājums, ko vajadzētu primāri uzdot, kas ir cietuši vai kuru tuvinieki ir cietuši Zolitūdes traģēdijā. Kā viņi to uztver, jo tā ir viņu padarīšana un jautājums, vai viņi jūtās priecīgi par to, ka viņiem veltītajā lapā notiek kaut kas tāds. Ja viņi jūtas priecīgi, viss ir ļoti labi. Ja viņi nejūtas priecīgi, tad galīgi nav labi.»

Ilga Kreituse: «Nav nekā briesmīgāka, kā izmantot cilvēku nāvi personīga labuma gūšanai»

Profesore un ekspolitiķe Ilga Kreituse uzskata, ka «KPV LV» rīcība jāizskata KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā) kā pārkāpums.

«Tas nav nekāds pārsteigums, redzot, kāds pats ir Artuss Kaimiņš. Viņa ņirdzīgi nicinošā uzvedība, viņa būtība, izpausmes formas un attieksme pret cilvēkiem. Tas viņa darbībai ir normāli. Skatoties no cilvēcības viedokļa, it īpaši to cilvēku, kurus tas ir skāris, tā ir vienkārši politiska nekaunība. Šādam cilvēkam ar tādiem ētikas un morāles principiem nevajadzētu ļaut strādāt parlamentā un būt tam, kas spriež par to, kā valstij tālāk virzīties. Tas praktiski ir noziegums, no vienas puses skatoties, jo nav nekā briesmīgāka, kā izmantot cilvēku nāvi personīga labuma gūšanai. Un šeit tieši tas notiek. Man šķiet, ka latviešu ētikai un latviešu attieksmei pret cilvēka dzīvību tālākā interpretācija būtu absolūti nepieņemama. Un par to vajadzētu padomāt tiem cilvēkiem, kas Kaimiņā un arī viņa premjerministrā saskata Latvijas valsts glābējus. Ziniet, nevar savu laimi uzbūvēt uz cilvēku kauliem, manuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemami. Es esmu ļoti pārsteigta, ka par to tik maz informē cilvēkus citi masu informācijas līdzekļi. Es domāju, ka te KNAB vajadzētu arī pasekot līdzi, jo tā ir partijas reklāma, kurā tiek izmantoti netiešie partijas resursi. Tas ir jāskatās arī no finansiālā viedokļa un partijas reklamēšanas principiem, kādi notiek Latvijā ar valsts likumdošanu. Es domāju, ka KNAB tas ir jāizskata un jāizvērtē šī rīcība ne tikai no likumiskās puses, bet arī cilvēcības viedokļa, ņemot vērā, ka tā ir vienkārši riebeklība. Un tādus cilvēkus vispār nevajadzētu laist priekšplānā. Par daudz ko dzīvē var pasmieties vai izmantot savām vajadzībām, bet tas brīdis, kad viss beidzas, ir tad, kad cilvēka vairs nav šajā pasaulē,» savu viedokli pauž profesore Ilga Kreituse.

Imants Burvis: «Uz nelaimes būvēt laimi – es nezinu, kā to var?»

Bijušais politiķis Imants Burvis, kurš Zolitūdes traģēdijā ir zaudējis savu dēlu uzņēmēju Andreju Burvi, nesaprot, kā uz nelaimes var būvēt laimi.

«Man ir žēl visus, kas gājuši bojā «Maxima» traģēdijā. Būtu žēl pat tad, ja mans dēls nebūtu gājis bojā. Bet, tā kā ir aizgājis mans dēls, ir sāpīgāk. Tāda ir dzīve. Un, atklāti runājot, es pats esmu saņēmis pārmetumus no viena otra, ka es to tagad izmantoju, lai taisītu savu publisko tēlu un tā tālāk. Vienīgi es nestartēju politikā un neesmu arī startējis iepriekšējos gados. Teiksim, kā ir, man ne sevišķi patīk tie politiķi, kuri izmanto šo tēlu. Es to varu piedot tādos gadījumos, ja viņi kaut ko izdara cietušajiem. Es negribu pieminēt nevienu partiju, jo pieminot tu viņus reklamē. Es runāju par principiem. Kad ar mani runā cilvēki, kas ir cietušie, un man prasa padomu, ļoti daudz bija sarunu par kompensācijām un tiesu procesu virzīšanu uz valsts pusi pret daļēji vainīgajiem. Kādēļ es saku daļēji vainīgie? Jo tiešie vainīgie ir palikuši neskarti. Jebkurā gadījumā, kad tas tiek izmantots kā reklāmas kampaņas elements politiskajai spēlei, tas ir ļoti nepatīkami, un cilvēkiem, kas ir cietuši, tas ir smagi. Ja tā godīgi, es pašām sociālo tīklu lapām un arī šai pievēršu maz uzmanības. Bet es no sākta gala uzskatīju, ka ir nepareizi popularizēt šo lietu, jo valsts un pašvaldība deva, ko varēja. Un no šī viedokļa uzskatīt, ka tikko kā nomainīsies politiskais spēks pie varas un viss uzreiz būs kārtībā un tā kā vajag. Es to nesaprotu. Jo ir cietušie, kuri mazāk, kuri vairāk ir saņēmuši kompensācijas. Ir arī tāda daļa, kas no tām ir atteikušies. Tas nav būtiski. Bet tagad solīt, ka viņi kļūs par miljonāriem tikai tāpēc, ka kāds no tavējiem ir aizgājis, nu tas manā skatā ir kardināli nepareizi ne tikai no politiskā viedokļa, bet arī no cilvēciskā. Uz nelaimes būvēt laimi – es nezinu, kā to var?» neizpratnē ir bijušais politiķis.

Cenšas spīdēt politikā uz cietušo fona

«Ar Aldi Gobzemu man sākumā bija normālas sarunas tieši par Zolitūdē cietušajiem un palīdzību viņiem. Es uzskatu, ka viņš kā advokāts nav līdz galam bijis savas profesijas augstumos, jo solīt solīja vairāk, nekā tas būtu pat iespējams. Un bija pat cilvēki, kas sacerējās. Ja viņš tagad pārvērš šo lapu par politiskas kampaņas lapu, es varu izteikt tikai nožēlu, jo patiesībā tas ir nepareizi pēc būtības. Visiem, kas iet politikā, gribas spīdēt. Bet spīdēt uz cietušo fona ir nepatīkami. Cietušajiem, kas ir vairāk cietuši par mani, tas ir sāpīgi, ka tas notiek uz viņu radinieku rēķina. No šī viedokļa tas, ka viņš no jurista darba pievērsās politiķa darbam, man nebija nekāds pārsteigums. Tur tās iezīmes jau parādījās pirmā gada beigās, kad viņš nodarbojās ar Zolitūdes lietu. Jebkurā gadījumā manī tas patiku neizsauca,» par Aldi Gobzemu stāsta Imants Burvis.

Grib būt bezkaunīgāks

«Ar Artusu Kaimiņu ir tā, ka viņš ir emocionāls cilvēks, aktieris. Es kopā ar viņu strādāju mīļajā un jaukajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Man patīk tas, ka viņa jautājumi ir asi un sāpīgi tiem, kam tie tiek uzdoti. Bet man nepatīk tas, ka viņa jautājumi ir haotiski un izceļ pašu jautātāju. Un ja Artuss būtu veltījis vairāk spēku sistēmas maiņai, kura nogalināja 54 cilvēkus un kura 54 ģimenēm ir sagandējusi dzīvi, man viņš būtu bijis patīkamāks. Tas, ka viņš to izmanto kā savu atpazīstamības momentu, ir nepatīkami. Mūsu politika attaisno kriminālnoziegumu. Valdis Dombrovskis, organizējot kriminālu slaktiņu, saņēma ordeni. Valdis Dombrovskis parādīja ceļu daudziem, kā uz kopējas nelaimes var taisīt savu karjeru. Un ja Artuss izmanto šo skolu, nu ko es varu darīt. Man tas nepatīk. Bet viņš to uzskata par pareizu. Katram ir savs viedoklis. Bezkaunību attaisno vai neattaisno tikai rezultāts. Ir meitenes, kurām patīk bezkaunīgi puiši. Ir meitenes, kurām patīk pieklājīgi puiši. Tas jau ir atkarīgs no meitenēm, neatkarīgi no puišiem. Ar vēlētājiem un kandidātiem ir tieši tas pats. Ir vēlētāji, kuriem patīk bezkaunīgāki. Artuss ir vēl jaunais politiķis, un viņš jau tikai atsperas otrajam lēcienam, tādēļ viņam gribas būt bezkaunīgākam un būt redzamākam, vai tas nāk par sliktu vai par labu viņam, es nevaru atbildēt. Vēlētājs savu izvēli izdara no subjektīviem un objektīviem apstākļiem. To, vai Artuss tiešām ir fiziski palīdzējis un bijis klāt Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, es nezinu. Man tādi gadījumi nav zināmi. Varbūt ir? Vai Artuss tur bija vai nebija, es nemāku teikt. Ziniet, kad karš ir pagājis un sāk rakstīt memuārus par uzvaru, tad parasti gadās, ka karavadoņi un uzvarētāji ir tālu no tiem, kas bija klāt tajā brīdī. Domāju, ka šeit ir tieši tas pats gadījums,» Artusu Kaimiņu raksturo Imants Burvis.

Foto: F64

1,648 skatījumi




Video

Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku

14/09/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...

Lasīt tālāk
Video

Pēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus

07/09/2026

Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...

Lasīt tālāk
Video

Rīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi

02/09/2026

Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...

Lasīt tālāk
Video

Rinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību

01/09/2026

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...

Lasīt tālāk
Video

Jaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo

31/08/2026

2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks

31/08/2026

Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...

Lasīt tālāk
Video

Vētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu

28/08/2026

Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs

28/08/2026

Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...

Lasīt tālāk
Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Valdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai

25/08/2026

Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...

Lasīt tālāk