Premjers sagatavojis ziņojumu par OIK ieviešanas hronoloģiju un atbildīgajām personām
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) izpildījis Saeimas doto uzdevumu un sagatavojis ziņojumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanas hronoloģiju un atbildīgajām personām.
Minētais ziņojums jau šodien, 8. augustā, tiks nosūtīts parlamentam, turklāt premjers ar to plāno iepazīstināt arī prokuratūru.
“Saeima man deva uzdevumu hronoloģiski no 2007. gada salikt visus lēmumu pieņēmējus un darbības, kā mainīt likumdošanu. Es šodien to nosūtu uz Saeimu,” šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” apliecināja premjers.
Viņš atzina, ka pilnīgi droši, ka paralēli Saeimai, viņš šo izpētes dokumentu atdos arī prokuratūrai, norādot, ka “mēs tā nevaram atstāt pagātni. Bet tajā pašā laikā esošā valdība, tai skaitā ekonomikas ministrs neskatās uz to, lai kādu pagātnē piesegtu. Lai kāds kādu izglābtu. Mērķis ir koncentrēties uz to, lai mums nebūtu nesaprātīgas izmaksas, ko iedzīvotāji pēc tam sedz un nesaprot, kāpēc.”
Viņš uzsvēra, ka par spīti oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām šī valdība vēl centīsies izdarīt maksimāli daudz, lai risinātu samilzušo OIK problēmu. Premjers arī noliedza ziņas, ka viņa ministri cenšas piesegt kādu par OIK ieviešanu atbildīgo personu.
Kā ziņots, Saeima 20. jūnijā uzdeva Ministru prezidentam mēneša laikā iesniegt parlamentā ziņojumu arī par OIK ieviešanas atbildīgajām personām.
“Versiju, par vainīgajiem OIK licenču dalīšanā, ir ļoti daudz. Esmu pārliecināts, ka patieso atbildi vēlas zināt ikviens mūsu valsts iedzīvotājs, īpaši, ja viņš ir uzņēmējs, lauksaimnieks un zemnieks, kuri no lielajiem maksājumiem par elektrību cietuši un cieš visvairāk. Risinājums OIK skandāla pieklusināšanai, proti, novirzīt 79 miljonus “Latvenergo” peļņu, lai avansā samaksātu rēķinu par OIK – tas nav risinājums. Tas bija veids, kā par 12 procentiem samazināt OIK maksājumus, taču tikai uz īsu brīdi – vēlēšanu laiku!” norādījis attiecīgā lēmumprojekta autors – Latvijas Reģionu apvienību pārstāvis Edvards Smiltēns.
Tāpat jau vēstīts, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) vadītā darba grupa ir izstrādājusi modeli obligātās iepirkumu komponentes maksājumu atcelšanai līdz 2022. gadam.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Šonedēļ vēl sagaidāms drēgns laiks
Jaunajā darba nedēļā būtiska gaisa masu nomaiņa mūsu teritorijā nav gaidāma, līdz ar to laiks saglabāsies vēss, un atsevišķās dienās arī gaidāms lietus. Vietām naktīs gaiss atdzisīs...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk