• Tweet

Mediķu darba samaksas jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa ceturtdien, 2. augustā, pēdējā sanāksmē vienojusies līdz 2021. gadam ik gadu mediķu atalgojumu palielināt par 20%.

Īstenojot šo plānu un palielinot darba samaksu nākamajā gadā par 20%, ambulatorajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem tā mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1350 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – līdz 810 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – līdz 540 eiro. Savukārt stacionārajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem darba samaksa mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1856 eiro; ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – līdz 1114 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 742 eiro.

Jau ziņots, ka ārstniecības personu darba samaksa var atšķirties, ņemot vērā vairākus faktorus, piemēram, veiktā darba apjomu, darba stāžu, darba specifiku, nakts darbu u.c., kā arī ārstniecības iestādē noteikto papildu piemaksu veidus.

“Ārstniecības personu darba samaksas jautājums veselības politikā ir prioritārs. Šogad īstenotais darba samaksas palielinājums par aptuveni 30% mazināja ārstu un māsu aizplūšanu uz privātās medicīnas sektoru, taču ir jāseko turpinājumam, apliecinot skaidru valsts apmaksātās veselības aprūpes perspektīvu,” uzsver veselības ministre Anda Čakša.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris izteica pateicību par labi organizētu darbu, strādājot vienotam mērķim. “Šodien ir mazi svētki, jo darba grupa ir ražīgi strādājusi un sasniegtais rezultāts ir vērtējams kā labs,” atzina Valdis Keris.

Nākamajā gadā plāna realizācija prasītu papildu 70,7 miljonus eiro, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu tarifu palielinājumu, iestrādājot tajā darba samaksas pieaugumu ārstniecības iestādēs strādājošiem. Papildus nepieciešami vēl 19 miljoni eiro, lai slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests varētu nodrošināt darba nepārtrauktību pēc “pagarinātā normālā darba laika atcelšanas”. Veselības ministrija nepieciešamo papildu finansējumu iekļaus prioritāro pasākumu sarakstā, izstrādājot 2019.gada valsts budžetu.

Darba grupā piedalījās pārstāvji no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrības, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas slimnīcu biedrības, Latvijas Jauno Ārstu asociācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un Veselības ministrijas.

Foto: Pixabay