Lembergs: Kučinska valdībai dodu atzīmi 5,5

Ventspils mērs Aivars Lembergs premjera Māra Kučinska valdībai liktu 5,5 balles desmit ballu sistēmā. To politiķis atzina intervijā laikrakstam “Neatkarīgā”.
Viņš uzsvēra, ka vērtējot Kučinska valdību ir jāņem vērā, ka tā ir koalīcijas valdība. “Turklāt tā ir valdība ar vienu visai politiski nestabilu partneri, kāda ir “Vienotība”, kur pieci frakcijas deputāti aiziet prom, tad četri atnāk atpakaļ, respektīvi, politiski prostituē, vēl citi – it kā izslēgti, bet frakcijā darbojas… Liela šļura, teiksim tā. Savukārt nacionāļi valsts nacionālās intereses izprot ārkārtīgi šauri – kā cīņu ar krieviem jebkurā dimensijā, vietā un laikā. Tā ir bezperspektīva pozīcija modernā pasaulē. Tādējādi iznāk, ka nav īsti neviena, kam cīnīties par nacionālajām interesēm brīžos, kad tas tiešām Latvijai svarīgi,” uzskata Lembergs.
Ņemot vērā visus augstākminētos apstākļus, Lembergs Kučinskim varētu likt līdzīgu atzīmi, kā Augusts Brigmanis – tikai nedaudz zemāku – 5, 5.
“Kučinska valdībai ir tieši tāda pati problēma kā visām citām valdībām iepriekš – lēmumi tiek gatavoti un pieņemti bez pietiekami dziļas sociālekonomiskās analīzes, bāzējas uz kādu, tā teikt, iedvesmu, nevis precīziem aprēķiniem, kas noved pie tā, ka rezultāti var būt nepatīkamiem pārsteigumiem,” sacīja Lembergs.
Komentējot ZZS paveikto šo gadu laikā, Lembergs norādīja, ka pozitīvi vērtējamas reformas veselības aprūpē. “Iepriekšējās valdības tiešām samazināja finansējumu veselības aprūpei, izveidojot grandiozas rindas pakalpojumu saņemšanai. Uz izmeklējumiem rindas bija pusgada, deviņu mēnešu garumā, un nopietnu saslimšanu gadījumā tie ir nepiedodami ilgi termiņi. Palielinātā finansējuma rezultātā rindas ir samazinājušās, un tas ir pozitīvi. Tas ir solis uz priekšu. Pozitīvi ir tas, ka finansējums ir palielināts gan reģionālajām, gan klīniskajām universitātes slimnīcām,” norādīja politiķis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka vienmēr var būt jautājums par farmācijas sfēras finansējumu no veselības aprūpes budžeta, jo farmācijas giganti būtu jau mūs gatavi barot tikai ar zālēm un uztura bagātinātājiem. “Farmācijas giganti var sagremot ne tikai miljardu veselībai, tie var aprīt arī trīs un piecus miljardus un pat visu Latvijas valsts budžetu. Reformas iedīgļi ir, un jāskatās, kā darbosies jaunā apdrošināšanas sistēma, par ko man ir nopietnas šaubas, un kā attīstīsies e-veselība,” uzsver Ventspils mērs.
“Kas attiecas uz nodokļu reformu, uzņēmumu ienākumu nodokļa avansa maksājumu atcelšana un reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli – tā neapšaubāmi ir reforma. Vai valsts budžets ir gatavs kompensēt 300 miljonu eiro ieņēmumu samazinājumu? Apšaubu. Bet reforma tā ir,” sacīja Lembergs.
Savukārt, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, pēc Lemberga domām, nevar uzskatīt par reformu to, ka atņem naudu pašvaldībām un dod visādas atlaides no tās nodokļu daļas, ko tās saņem. “Tas ir būtisks trieciens pašvaldību idejai kā tādai. No šāda viedokļa es nevaru atbalstīt šo reformu, jo pašvaldības nav nekas svešs Latvijas valstij. Šāds nodokļu samazinājums būtiski ietekmē pašvaldības, kas ir ārpus Lielrīgas, un veicina monocentriskas Latvijas veidošanos – kad ir Lielrīga un pārējā, atmirstošā Latvija. Esmu savu viedokli paudis jau agrāk, bet ir taču Kučinska, nevis Lemberga valdība, tāpēc tās ir tikai manas šaubas un bažas, bet lemj lai paši, jo atbild taču paši lēmumu pieņēmēji,” sacīja politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk