Swedbank peļņa Latvijā pirmajā pusgadā sasniegusi 54 miljonus eiro
Swedbank 2018. gada pirmo sešu mēnešu peļņa Latvijā sasniedz EUR 54 milj., kas ir par 3% vairāk salīdzinājumā ar 2017. gada to pašu periodu. Pieaugumu pamatā veicināja ienākumu palielināšanās.
“Latvijas ekonomika turpina stabilu izaugsmi, kas atspoguļojas arī klientu aktivitātē un mūsu darbības rādītājos: no jauna izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis teju par 20%. Ekonomiskā izaugsme apvienojumā ar zemām procentu likmēm un veiksmīgām garantiju programmām nodrošina labvēlīgus apstākļus pārdomātiem aizņēmumiem gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Nozīmīga attīstība vērojama arī sabiedrības digitālajos paradumos: mūsdienīgā autentifikācijas līdzekļa Smart-ID lietotāju skaits gada laikā ir gandrīz trīskāršojies, turpina augt mobilās lietotnes klientu skaits. Kā Dziesmu un deju svētku lieldraugam mums bija gandarījums vērot, kā digitālās inovācijas palīdz attīstīties un iegūt jaunas šķautnes arī vēsturiskajām tradīcijām – ar DzieDot lietotnes palīdzību Mežaparkā uzstājās virtuālais koris, kurā varēja iesaistīties ikviens,” sacīja Swedbank Latvijā vadītājs Reinis Rubenis.
Kredīti un depozīti
Kredītportfelis palielinājās par 1%, ko veicināja līzinga pieaugums privātpersonām un uzņēmumiem, kā arī patēriņa finansēšanas pieaugums, pateicoties ekonomikas attīstībai un darba algu kāpumam.
Depozītu apjoms palielinājās par 7%. Kāpums bija vērojams gan privātpersonu, gan uzņēmumu portfelim.
Kredītu kvalitāte
Iepriekš veikto kredītu uzkrājumu atbrīvošanas neto summa sasniedza EUR 1 milj. (2017.gada attiecīgajā periodā šī summa bija EUR 3 milj.).
Ieņēmumi un izdevumi
Tīrie procentu ienākumi palielinājās par 3%. Šis pieaugums galvenokārt skaidrojams ar kreditēšanas apjomu palielināšanos.
Neto ienākumi no komisijām palielinājās par 5%, pamatā pateicoties lielākiem karšu un maksājumu ienākumiem līdz ar augstāku klientu aktivitāti.
Kopējie izdevumi palielinājās par 4%. Palielinājums skaidrojams ar augstākām personāla un ar normatīvo regulējumu saistītajām izmaksām, ko daļēji kompensēja zemākas mārketinga un amortizācijas izmaksas.
Biznesa attīstība
2.ceturknsī visās trijās Baltijas valstīs tika ieviesta viedtālruņiem īpaši pielāgota internetbankas versija, turpinot digitālo pakalpojumu attīstību.
Pirmā finanšu tehnoloģiju akseleratora programma Baltijā, ko pie sevis uzņēma Swedbank, ir veiksmīgi noslēgusies. 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi attīstīja savu biznesu, strādāja ar 130 starptautiskiem mentoriem, tostarp 50 no Swedbank grupas. Visas komandas saņēma arī 20,000 eiro sava uzņēmuma tālākai attīstīšanai. Puse dalībnieku laida klajā savus produktus jau programmas laikā, un dažiem no tiem ir jau reāli klienti. Jūnijā tika atklāts otrais finanšu tehnoloģiju akselerators, un darbību tas sāks rudenī.
Kā Dziesmusvētku lieldraugs Swedbank nodrošināja 43500 svētku dalībnieku nelaimes gadījumu apdrošināšanu un finansēja Svētku organizatora vispārējas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Savukārt, lai sekmētu Dziesmusvētku tradīcijai raksturīgo četrbalsīgas tautasdziesmu dziedāšanas prasmi, Swedbank radīja unikālu viedtālruņu lietotni jeb balss spēli “DzieDot”, kas nepilnu trīs mēnešu laikā tika lejupielādēta lietotāju tālruņos 40 000 reižu, kā arī ļāvusi daudziem tās lietotājiem piedalīties svētkos virtuāli – līdz šim nebijušā veidā.
Īstenojot sociālās iniciatīvas, 2. ceturksnī Swedbank Latvijā skolu programma „Dzīvei gatavs” ir sasniegusi vairāk nekā 10 000 vidusskolas skolēnu ar Swedbank brīvprātīgo vadītiem praktiskiem semināriem. Bankas ilgtermiņa pienesums atbildīgai biznesa praksei ir saņēmis Platīna līmeni Ilgtspējas indeksā. Swedbank joprojām ir visiecienītākais banku sektora zīmols visā Baltijā, Latvijā Swedbank ir ieguvusi vismīlētākā zīmola pozīciju jau ceturto gadu.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Tuvākajās dienās Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi
Brīvdienās un nākamās darba nedēļas sākumā Latvijā gaidāmi izteikti rudenīgi laikapstākļi, ko noteiks aktīvs ciklons, kas no rietumiem pakāpeniski pietuvosies valsts teritorijai. Tā...
Lasīt tālākIekšlietu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidi
Jau ziņots, ka šā gada martā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepazīstināja sabiedrību ar iekšlietu resora sagatavotajiem priekšlikumiem trešo valstu pilsoņu uzturēšanās tiesiskā...
Lasīt tālākAr jaunu likumu plāno regulēt Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības
Lai sakārtotu Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, nodrošinot sadraudzes garīdzniekiem tiesības ar juridisku spēku reģistrēt laulības, kā arī risinot citus ar reliģiskās...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms vēss, bet lielākoties sauss laiks
Jaunās nedēļas sākumā līdzīgi kā aizvadītajā nedēļa laika apstākļus ietekmēs anticiklona darbība – laiks būs lielākoties mierīgs un sauss. Naktīs termometra stabiņš vietām...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākTurpmākajās dienās Latvijā saglabāsies mierīgs un rudenīgs laiks
Tuvākajās dienās Latvijā laikapstākļus noteiks anticiklons, kura ietekmē būs mierīgs un pārsvarā sauss laiks. Debesis būs mākoņainas, taču brīžiem uzspīdēs arī saule. Vējš pārsvarā...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību IIN ieņēmumi turpinās pieaugt; investīcijas drošībā, izglītībā un demogrāfijas atbalstam
Trešdien, 24. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, lai pārrunātu 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu un budžeta ietvaru turpmākajiem...
Lasīt tālāk