• Tweet

Ilgstošais sausums Latvijā radījis nopietnas problēmas lauksaimniecībā. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja savus novērojumus. Piemēram, kāds lopkopis daļu gaļas lopu nokāvis, bet pārējiem iegādājies barību.

Pēc Dūklava stāstītā, situācija Latvijā esot dažāda, piemēram visvairāk sausumā cietušas saimniecības Kurzemē, un īpaši bioloģiskās lopkopības saimniecības un graudkopji. Viņš gan atzinis, ka saimniecībās, kurās agrāk iesēti ziemāji, raža ir laba.

Patiesā situācija gan būšot redzama šoruden pēc ražas novākšanas. Tad arī būs zināmi zaudējumu apmēri un varēs spriest par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem lauksaimniekiem. Šobrīd zemniekiem saistībā ar lielo sausumu netiek uzliktas sankcijas saistību nepildīšanas gadījumā. Lai arī šī gada sausums ir nodēvēts par valsts mēroga dabas katastrofu, ārkārtas situācija nav izsludināta.

Par lauksaimniecību kopumā un arī par zaudējumiem Dūklavs plāno runāt ar citu valstu zemkopības ministriem Eiropas Savienības līmeņa sanāksmē.

Kā zināms, šī gada aprīlī, maijā un jūnijā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums bijis nepietiekošs lauksaimniecības kultūraugu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai. Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa, tādēļ šobrīd lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši. Tāpat sausums ietekmējis arī lopkopību, jo ir radušās problēmas ar barības nodrošināšanu mājlopiem.

ZM jau saņēmusi 32 iesniegumus ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas lauksaimniecībā, tajā skaitā arī no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un plānošanas reģioniem. Daļa piedāvāja piešķirt atvieglojumus nozarē, daļa aicināja kompensēt zemnieku zaudējumus. Zemniekus galvenokārt uztrauc soda sankcijas, kas zaudējumu dēļ varētu tikt piešķirtas par Eiropas projektu īstenošanas kavējumiem. Viņi vēlas, lai ātrāk tiktu izmaksāti rudens platību maksājumi, lai būtu ieskrējiena kapitāls, kā šogad pietrūks.

Jāatgādina gan, ka pērnā gada plūdi arī tika atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu, un zemnieki, kas cieta zaudējumus lietavās, varēja saņemt ārkārtas atvieglojumus, piemēram, maksājumu vai projekta termiņa atlikšanu.

Foto: F64