• Tweet

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Iepriekšējā sezona saimniekiem atstāja slapjus, dažkārt nenovāktus un neapartus laukus, turklāt daudzos augļu dārzos krūmogulāji un augļu koki stāvēja ūdenī. Vidēji spēcīgais kailsals augsni sasaldēja dziļāk nekā citus gadus. Lai gan pavasaris strauji atnesa siltu laiku, augsne, jo sevišķi ar smagāku mehānisko sastāvu un kūdrā, ilgi palika sasalusi. Viss iepriekšminētais ļoti apgrūtināja darbu uzsākšanu – augsnes apstrādi, agro dārzeņu sēju un stādīšanu. Tad atnāca vasara ar karstumu un sausumu, – maijā un lielākajā daļa jūnija daudzviet lietus nav bijis vispār. Tas veidoja sevišķi nelabvēlīgu situāciju tiem dārzeņu audzētājiem, kuru lauki ir vieglākās augsnēs un nav laistāmi.

Problēmas sagādā arī uzglabāšanai paredzēto dārzeņu – galviņkāpostu, burkānu, galda biešu un sīpolu – izaudzēšana. Šo augu lapu un lapotnes attīstība ir traucēta visās platībās, kurās nav laistīšanas. Ja mitruma trūkums ir tik ilgstošs, maz ko vairs līdz arī dažādi lapu mēslojumi un augu augšanas aktivatori.

Papildus stresa faktors ir kaitēkļu darbība, kuri parādījās ātrāk nekā citus gadus, jo šādā klimatā tie vairojas daudz straujāk. Ekstrēmās gaisa temperatūras neļāva labi iedarboties arī augu aizsardzības līdzekļiem – augsnes herbicīdiem. Savukārt insekticīdu iedarbības laiks ir ļoti īss, jo tie ļoti strauji sadalās, bet to pareizai pielietošanai grūti atrast piemērotu brīdi. Līdz ar to arī kaitēkļu dēļ pasliktināsies ražas kvalitāte praktiski visiem dārzeņiem, izņemot varbūt sarkanās bietes.

Pavisam grūti klājas ar tādu dārzeņu kā ziedkāpostu un brokoļu izaudzēšanu, kuriem ražas lielums ir cieši saistīts ar spēcīgas lapotnes izveidošanu. Mazliet labāka situācija ir visa veida ķirbjaugiem, taču arī tikai tur, kur augi paspējuši izveidot spēcīgu lapotni, vēlākos stādījumos jau ir problēmas ar mitrumu. Ļoti grūti klājas lauka gurķiem, jo to lapotne ir liela, bet saknes – mazas. Bez laistīšanas tās izkalst ļoti strauji, tādēļ ražas zudumi būs ievērojami. Labāk turas tādas nišu kultūras kā lauka tomāti, visa veida dārza pupiņas, savukārt dārza zirņus un pupas ļoti ietekmē mitruma trūkums un kaitēkļi.

Ogu un augļu sektorā daļai kultūru vēl var tikai saskatīt tendences. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka strauji izsīks zemeņu raža, jo sevišķi platībās, kur nav laistīšanas. Avenes, lai arī cieta ziemā, aizmetušās labi, bet mitruma trūkums būtiski samazinās to ražu. Labi aizmetušās ir arī upenes, jāņogas, ērkšķogas, taču tās būs sīkas, daļa, iespējams, nobirs. Ķirši būs mazāk sulīgi, un ogas mazākas kā citus gadus, iespējami spēcīgāki putnu uzbrukumi. Plūmes un ābolus ļoti nopietni apdraud sausums un kaitēkļi.

Māris Narvils: “Lai arī kopumā situācija veidojas ļoti nopietna un daudzus audzētājus šis laiks dzen izmisumā, tuvojoties “zāļu” dienai, gribu teikt, ka klimata pārmaiņu pārvarēšanai mums nepieciešama dziļāka izpratne par augsnes, mikroorganismu un zaļo augu mijiedarbību, kā arī tehnoloģiju maiņa. Ja nerūpēsimies par augsnes auglību, zaļmēslojuma audzēšanu, organiskā mēslojuma izmantošanu, augsnes mikrobioloģiskās aktivitātes uzlabošanu un mulčas izmantošanu, mums klāsies arvien grūtāk.”

Kā zināms, ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien, 21. jūnijā, apsprieduši ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.

Panākta vienošanās, ka otrdien, 26. jūnijā, pēc valdības sēdes tiks sasaukta Krīzes vadības padomes sēde, kurā lems par to, vai un kuros reģionos izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Foto: Pixabay