• Tweet

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 5.jūnijā, nolēma sagatavot alternatīvu likumprojektu Darba likuma grozījumiem, ko izskatīšanai Saeimā bija iesniegusi valdība. Likuma izmaiņas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.

Piedāvātais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

“Apsveicama ir darba devēju un arodbiedrību vēlme un spēja pašiem vienoties par atlīdzības principiem atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Taču diemžēl jāsecina, ka valdība nav izpildījusi savu mājasdarbu un sniegusi pietiekami juridisku pamantojumu piedāvātajām normām. Neskatoties uz vispārējiem ieguvumiem, atsevišķām darbinieku grupām jaunais regulējums situāciju varētu pasliktināt, un likumprojekts nesniedz pietiekamu izvērtējumu, vai sabiedrības ieguvumi būs būtiskāki par atsevišķu darbinieku iespējamo tiesību aizskārumu. Tādēļ šodien no Saeimas juristiem, tiesībsarga un atsevišķiem deputātiem izskanēja bažas par šī regulējuma atbilstību Satversmei,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Kā atzinis Saeimas Juridiskais birojs, piedāvātais likumprojekts pieļauj gadījumus, kad personai tiek samazināta piemaksa par virsstundu darbu, lai gan netiek garantēts darba samaksas pieaugums. Tas attiektos uz darbiniekiem, kuri jau patlaban saņem atalgojumu, kas pārsniedz ar ģenerālvienošanos paredzēto minimālo atalgojuma līmeni.

Ņemot vērā šos apsvērumus, komisija nolēma lūgt Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju sniegt precizētus atzinumus par likumprojektu, savukārt Valsts kanceleju – sagatavot informatīvu vēstuli Saeimai par likumprojektu, tostarp juridiskajiem aspektiem, kas ņemti vērā, to sagatavojot. Komisija ir ieinteresēta juridiski pilnvērtīgu likuma grozījumu pieņemšanā, un alternatīvais likumprojekts tiks gatavots sadarbībā ar Tiesībsarga biroju, Saeimas Juridisko biroju un citām iesaistītajām pusēm, uzsver A.Barča.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Latvijā līdz šim vispārsaistoša ģenerālvienošanās noslēgta tikai dzelzceļa nozarē. Patlaban būvniecības nozares uzņēmumi strādā pie ģenerālvienošanās būvniecības nozarē, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Kā deputātus iepriekš informēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, par atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai būvniecības nozarē patlaban ir vienojies 151 uzņēmums, aptverot vairāk nekā 30 procentus nozares uzņēmumu.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.

Turpināt darbu pie Darba likuma izmaiņām Sociālo un darba lietu komisija plāno 12.jūnijā.