Dūklavs: EK priekšlikums samazināt finansējumu lauksaimniecībai apdraud Latvijas lauku attīstību
Piektdien, 1. jūnijā, Eiropas Komisija (EK) publicējusi regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2021.-2027. gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiek paredzēts, ka nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu, savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES būs 3,9%. Saskaņā ar EK priekšlikumu tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies tikai dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Jāatgādina, ka 2013. gada februārī ES Padome lēma, ka neviena no ES dalībvalstīm 2020. gada nesaņems mazāk par 196 eiro par hektāru.
“Ja uz to raugāmies formāli, tas ir labi – atšķirībā no citām dalībvalstīm Latvijai tiešmaksājumu apjoms nav samazināts. Taču šī “nesamazināšana” ir, maigi sakot, ļoti formāla pieeja sen gaidītajai un nepieciešamajai tiešmaksājumu konverģencei jeb izlīdzināšanai. Saskaņā ar pašreizējo Eiropas Komisijas piedāvājumu tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā – ir acīmredzami, ka Eiropas Komisija nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, lai Eiropas Savienības lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos,” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.
“Eiropas Komisijas priekšlikums par 15% samazināt finansējumu lauku attīstībai apdraud Eiropas Savienības izvirzīto galveno mērķu īstenošanu ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībā, kas negatīvi ietekmēs Latvijas lauku teritoriju attīstību, nodarbinātību un apdzīvotību. Jāņem arī vērā, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas jaunajām lauksaimniecības politikas regulām lauksaimniekiem būs jāievēro vairāk un stingrākas vides un klimata prasības, kas papildus zemajiem tiešmaksājumiem samazinās mūsu zemnieku konkurētspēju,” norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Kopumā EK publicētais regulu priekšlikums par KLP pēc 2020. gada saturiski, kā izteicies ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans, “nav revolūcija, bet evolūcija” – tas gan attiecas uz nosacījumu izmaiņām, nevis finansējumu, ko plānots ievērojami samazināt. Publicētais EK priekšlikums ir pirmais solis, kam sekos ilgas un sarežģītas diskusijas par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam dalībvalstu, EK, ES Padomes un Eiropas Parlamenta starpā. Protams, arī Zemkopības ministrija kopā ar lauksaimniekiem turpinās uzstāt uz savām pamatotajām prasībām par Latvijas prioritātēm. Zemkopības ministrija jau aktīvi diskutē ar nozaru nevalstiskajām organizācijām par nākotnes KLP jautājumiem. ES daudzgadu budžetu apstiprinās, vienojoties visu dalībvalstu vadītājiem.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums
Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus...
Lasīt tālākLIAA: Tūrisma nozarē vērojamas pozitīvas tendences
Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākRīgas svētkos par sabiedrisko transportu un autostāvvietām nav jāmaksā; būs sabiedriskā transporta papildreisi
Pilsētas iedzīvotāji un viesi 16. un 17. augustā autobusos, trolejbusos un tramvajos varēs braukt bez maksas, kā arī tiks nodrošināti vairāku transportu papildu reisi. Arī par spēkrata...
Lasīt tālākMinistru kabinets apstiprina noteikumus pārtikas preču cenu caurredzamībai un monitoringam
Ministru kabinets otrdien, 12. augustā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas preču mazumtirgotāji sniedz informāciju Centrālajai...
Lasīt tālākPirmajā pusgadā eksporta vērtība pieaugusi par 3,4%, bet jūnijā samazinājusies par 2,6%
Latvijas preču eksporta vērtība šī gada jūnijā veidoja 1398 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 2,6%, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, vērtībai sasniedzot zemāko atzīmi pēdējo...
Lasīt tālākBūvniecībā 2. ceturksnī turpinās izaugsme
Nozares aktivitātes 2025. gadā pieaug un nozarē turpinās izaugsme. Būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās 1. pusgadā bija par 7,8% lielāks nekā 2024. gada attiecīgajā periodā...
Lasīt tālāk2024. gadā par 15,1% pieaudzis digitālajās platformās rezervēto viesu nakšu skaits Latvijā
Latvijā 2024. gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām – Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls
Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls, tās priekšrocības ir specializētās rehabilitācijas programmas un augsti kvalificēti speciālisti, liecina pētījuma rezultāti par...
Lasīt tālākairBaltic uzsāk piešķirt lidmašīnām Baltijas pilsētu nosaukumus
Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir uzsākusi piešķirt savām Airbus A220-300 lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, balstoties uz 2024. gadā airBaltic rīkoto Baltijas mīlētāko pilsētu...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībai jūnijā straujākā izaugsme pēdējo trīs gadu laikā
Augot ārējam pieprasījumam un eksportam, apstrādes rūpniecības izlaidei jūnijā bija vērojama strauja izaugsme. 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, gan pēc neizlīdzinātiem...
Lasīt tālāk