Latvijā tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognozēm Latvijā joprojām tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū 2018.-2019. gados – attiecīgi šogad 4,1% un 2019. gadā- 3,6%.
OECD Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2018”, uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu. Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.
Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos “buferus” jeb rezerves.
“OECD Globālās ekonomikas pārskats ļauj mums objektīvi novērtēt situāciju pasaulē un redzēt Latvijas vietu globālās ekonomikas kartē. Tas palīdzēs Latvijai veiksmīgāk īstenot ekonomikas politiku un jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir tik ļoti svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai. Lai celtu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, jāturpina darbs pie eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības,” uzsver Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs.
Kā zināms, šodien, 30. maijā, OECD prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2018”, kurā OECD eksperti norādījuši, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma globālā ekonomika ir uzņēmusi ievērojamu izaugsmes tempu, atgriežoties pirmskrīzes līmenī un, pēc OECD prognozēm, sasniedzot 4%.
Saskaņā ar OECD prognozēm Latvijā joprojām tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū 2018.-2019. gados – attiecīgi šogad 4,1% un 2019. gadā- 3,6%. Salīdzinājumam, Igaunijā šogad IKP izaugsme plānota 3,7% un 2019. gadā – 3,2%, taču Lietuvā – 3,3% 2018. gadā un 2,9% – 2019. gadā.
Analizējot globālās ekonomikas attīstību, OECD norādījusi, ka pieaudzis investīciju līmenis un globālās tirdzniecības apjomi. Tāpat secināts, ka galvenais izaugsmes iemesls gan nav bijis produktivitātes tempu pieaugums vai strukturālās pārmaiņas, bet gan atbalstoša monetārā politika un ekspansīvas fiskālās politikas īstenošana, kā arī strauja darba tirgus izaugsme, bezdarba līmenim sasniedzot zemāko līmeni kopš 80. gadiem, vienlaikus saglabājoties piezemētam darba algu pieauguma tempam.
Vienlaikus OECD norādījusi uz vairākiem globālā mēroga riskiem tuvāko gadu laikā – straujais naftas cenu pieaugums, augošā spriedze ārējā tirdzniecībā saistībā ar ierobežojumu piemērošanu un svārstības finanšu tirgos, jo papildu izaicinājumu valstīm, mājsaimniecībām un uzņēmumiem ar augstu parāda līmeni radīs augošās procentu likmes.
Detalizētāk ar OECD jaunāko globālās ekonomikas apskatu OECD Economic Outlook 2018 un citiem materiāliem var iepazīties OECD tīmekļa vietnē.
Kā zināms, arī 2017. gada 2017. gada 28. novembrī, prezentējot globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2017”, OECD jau prognozēja Latvijai straujāko IKP izaugsmi Baltijas valstu vidū 2017.-2019.gados.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Kā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālāk