OIK komisija – liekulības meistarklase “Vienotības” izpildījumā

Aprīļa beigās darbu ir uzsākusi LR Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotā augsta līmeņa darba grupa obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu sistēmas atcelšanai, kuras mērķis ir sagatavot obligātās iepirkumu komponentes un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, kā arī sniegt priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas. Neraugoties uz to, ka OIK t.s. afēra ilgst jau gadiem un tā slogs nodokļu maksātājiem mērāms vairākos miljardos eiro, īstas darbības, lai to apturētu, joprojām nav sāktas. Patiesībā, tā vietā tiek demonstrēts vien, iespējams, fiktīvs plāns, kurš sola darīt visu iespējamo, lai šai “afērai”, kuru, starp citu, radījusi pati ministrija, pieliktu punktu, lai gan patiesībā vienīgais, kas tiek darīts – novilcināts laiks, lai, iespējams, “Vienotībai” pietuvinātās personas turpinātu gūt no šīs sistēmas labumu.
Kā zināms, pērnā gada beigās sabiedrībā milzīgu sašutumu izraisīja TV3 raidījuma “Nekā personīga” demonstrētais sižets par “OIK konteinershēmām” – kad pēc EM dokumentiem vietā, kur realitātē atrodas zaļa pļava, ir strādājoša koģenerācijas stacija, kurai pienākas dāsns visu mūsu apmaksāts atbalsts. Lai arī sākotnēji EM izvairījās atbildēt uz jautājumiem, vai raidījumā minētās stacijas reāli pārbaudītas klātienē un kāpēc EM kavējies to darīt, šāda ministrijas attieksme nav izturējusi sabiedrības kritiku, jo atklājies, ka OIK sāga jau ilgstoši ir rādījusi miljardiem eiro lielus zaudējumus.
Pirmais par to izteicies Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka “mēs visi šobrīd maksājam par vienu lielu blēdību, bet tā blēdība sākās apmēram pirms 20 gadiem. Ja runā, ka valsts ir apzagta un tauta ir apzagta, tad tā ir īstā vieta, kur par to runāt (…) Tas viss ir absolūti viens liels biznesa projekts, par kuru maksā visas Latvijas fiziskas un juridiskas personas,” izteicās Lembergs.
Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens bija spiests piekrist, ka OIK ieviešana bijusi nopietna makroekonomiska kļūda. “Nav tā, ka Latvija būtu unikāla valsts, kura vienīgā Eiropas Savienības telpā būtu sev izvirzījusi ambiciozus mērķus enerģētiskajā neatkarībā un videi draudzīgas enerģijas ražošanā. Tādu valstu ir daudz, taču Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kura cēlu mērķu vārdā – enerģētiskā neatkarība un zaļās enerģijas vairošana, neizvērtējot savas reālās iespējas un nemācoties no citu valstu labajiem piemēriem, ar apskaužamu tuvredzību ir iekritusi vieglas peļņas tīkotāju un vienkāršotu normatīvu risinājumu lamatās,” cīnoties pret demisijas pieprasījumu norādīja Ašeradens, atzīstot, ka OIK nākotnes nav.
Vienlaikus, ja ieskatāmies, tieši “Vienotības” premjerēšanas laika ekonomikas ministri ir bijuši atbildīgi par to, ka OIK afēra izgājusi ārpus rāmjiem, jo tieši Dombrovska – Straujumas valdību ministri bijuši OIK izsniegto licenču rekordisti. Bijušajiem ekonomikas ministriem Artim Kamparam (Vienotība) un Danielam Pavļutam (tagad apvienība “Attīstībai/Par!”) pietuvinātie uzņēmēji saņēmuši pēc būtības miljoniem vērtus dāvinājumus atjaunojamās enerģijas ražošanas licenču izskatā. Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja tieši Kampara pieņemtie lēmumi. Savukārt “uz papīra” izsniegto licenču rekordists ir Pavļuts, kurš, lai gan jau no pirmās dienas skaļi sauca par OIK licenču dāļāšanas apturēšanu, bet neko nedarīja, lai mainīto esošo kārtību un stipri kavējās ar lēmuma pieņemšanu, tādējādi ļaujot turpinot visu šo afēru.
Maz ticams, ka Ekonomikas ministrija, kura pati izstrādāja šos noteikumus, visus šos gadus neapzinājās milzīgā mēroga krāpniecību, kas notikusi, un tomēr – visu šo laiku ministrija, gan “Vienotības” valdības, ir centušās noklusēt šos afēru. Iespējams tieši tāpēc, ka OIK saņēmēju vidū ir bijuši lieli partijas ziedotāji. “Nekā personīga” aprēķini liecina, ka pēdējo 7 gadu laikā no atjaunojamo resursu uzņēmējiem “Vienotība” saņēmusi 256 000 eiro.
Lai kaut cik sevi attaisnotu, Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka visu šo laiku īstenojusi vairākus pasākumus OIK sloga mazināšanai, un šā gada 26. aprīlī uz pirmo sēdi sanāca arī augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Tomēr, uz jautājumu, kāpēc OIK atcelšana prasījusi tik lielas pūles un kāpēc komisija izveidota tikai vairākus mēnešus pēc tam, kad šī afēra atklāta, atbildes nav. Tā vietā vien varam noskatīties, kā no valsts turpina aizplūst miljardi eiro, kamēr dubultstandartu eksperti turpina vilkt gumiju.
Vēl par tēmu:
Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākNedēļa būs silta un nokrišņiem bagāta
Šīs nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā ietekmēs ciklons. Debesis bieži būs apmākušās, mākoņi nesīs lietu, slapju sniegu, vietām gaidāma arī atkala, kas padarīs atsevišķus...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākA hepatīta uzliesmojumi Eiropā: SPKC aicina ceļotājus ievērot piesardzību
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka dažās Eiropas valstīs turpinās A hepatīta uzliesmojumi un novērojama pieaugoša saslimstības tendence. Tādējādi SPKC aicina ceļotājus...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā saglabāsies silts un mitrs laiks
Nedēļas nogalē gaidāms pārsvarā mākoņains laiks un nokrišņi visā valsts teritorijā – lietus, smidzināšana un vietām arī slapjš sniegs. Pūšot galvenokārt lēnam vējam, daudzviet...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākRīgas dome sveic pasaules čempiones pludmales volejbolā; rosina nosaukt viņu vārdā pilsētas pļavu Lucavsalā
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 3. decembrī, Rātsnamā svinīgi sveica pludmales volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nesen izcīnījusi pasaules čempiones titulu. Mērs...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākVDD rosina uzsākt kriminālvajāšanu par mēģinājumu nogādāt Krievijā lielu daudzumu ložu
VDD šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai...
Lasīt tālākVNĪ: žoga izbūve gar Latvijas–Krievijas robežu noslēgsies gadumijā
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga...
Lasīt tālāk