Ašeradens: Ir nepieciešama stingra politiskā griba mainīt OIK sistēmu
Lai līdz šā gada 1. augustam sagatavotu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas, vakar uz pirmo sēdi sanāca augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai.
Pirmās sēdes laikā darba grupa pārrunāja elektroenerģijas obligātā iepirkuma problemātiku, darba grupai doto Ministru kabineta mandātu, turpmākos soļus tā īstenošanai, kā arī jautājumus, kas saistīti ar darba grupas darba organizāciju.
“Pēdējo gadu laikā Ekonomikas ministrija īstenojusi vairākus pasākumus OIK sloga mazināšanai, šonedēļ valdība atbalstīja vēl vienu mūsu iniciatīvu, OIK samazināšanai jau no šā gada jūlija novirzīt papildu AS “Latvenergo” peļņu. Taču esošie mehānismi OIK ietekmes mazināšanai, kas ir manā kā ekonomikas ministra rīcībā, tūlīt būs izsmelti. Ir nepieciešama stingra politiskā griba mainīt šo sistēmu, tādēļ esmu gandarīts par Ministru kabineta atbalstu manai iniciatīvai izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu OIK maksājumu atcelšanai, bez jebkādas tolerances pret negodīgiem ražotājiem, tā vietā izveidojot tādu atjaunojamās enerģijas ražošanas mehānismu, kas atbilst sabiedrības interesēm gan šodien, gan nākotnē,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Darba grupas sēdes laikā tās dalībnieki vienojās par darba grupas darbības principiem, apstiprināja darba grupas nolikumu, kā arī vienojās par darba grupas sanāksmju darba organizāciju, norises laiku un projekta struktūra. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka darba grupas sēdes notiks ne retāk divas reizes mēnesī. Tāpat tika panākta vienošanās, ka darba grupas lēmumiem būs priekšlikumu raksturs, tai skaitā attiecībā uz ierosinājumiem spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem. Darba grupas darba rezultāti tiks nodoti Ekonomikas ministrijai tālākai izvērtēšanai un iesniegšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.
Pirmās sēdes laikā tika pārrunāti jautājumi par OIK atbalstu saņemošo elektrostaciju tipoloģiju, to radītām izmaksām sabiedrībai, kā arī veidošanās vēsturi.
Plānojot darba grupas darbu turpmākajiem mēnešiem, tās pārstāvji lēma, ka, lai līdz 1.augustam varētu sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam, šā gada maijā darba grupa izskatīs OIK sistēmas makroekonomisko izvērtējumu; jūnijā plānots pārrunāt OIK maksājumu sistēmas atcelšanas juridiskos aspektus un iepazīties ar OIK sistēmas atcelšanas scenārijiem; jūlijā darba grupa izvērtēs OIK maksājumu sistēmas atcelšanas scenārijus un diskutēs par elektrostaciju darbības modeli pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.
Kā zināms, Ministru kabineta šā gada 17. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums par darba grupas izveidi elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Par darba grupas vadītāju tika iecelts Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens; par darba grupas vadītāja vietnieku – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, savukārt darba grupā tika iekļauti 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Pieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību IIN ieņēmumi turpinās pieaugt; investīcijas drošībā, izglītībā un demogrāfijas atbalstam
Trešdien, 24. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, lai pārrunātu 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu un budžeta ietvaru turpmākajiem...
Lasīt tālākVID Nodokļu un muitas policija aptur “aplokšņu” algu izmaksu būvniecības nozarē strādājošā uzņēmumā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojās ar ventilācijas un kondicionēšanas...
Lasīt tālākJānis Upenieks: Par valsts parādu bez emocijām
Pēdējā laikā publiskajā telpā bijis daudz emociju un kritikas par valsts parāda apjomu un tā vadību. Taču, pirms ļauties emocijām, ir svarīgi saprast, kādi ir objektīvie fakti un valdības...
Lasīt tālākLBAS un LDDK vienotas pozīcijā par valsts izdevumu samazinājuma nepietiekamību pašreizējā situācijā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem...
Lasīt tālākTurpina uzdarboties krāpnieki, uzdodoties par “Sadales tīkla” darbiniekiem; mēģina iekļūt arī mājoklī
Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālāk