Lembergs: Vējoņa vietā es palūgtu ASV, lai tā rēķinās arī ar mūsu interesēm

Ventspils mērs Aivars Lembergs neredz pamatu sabiedrības sašutumam saistībā ar Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu ASV prezidenta Donalda Trampa un Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā. Taču Ventspils mērs arī nenoliedz, ka Vējonis varējis daudz labāk aizstāvēt Latvijas intereses.
“Pirmkārt, prezidents Tramps lasīja savu runu no papīra. Ja runājām par kaimiņvalsts Lietuvas prezidenti, tad viņa tur daudz runāja… divreiz pieminēja NATO reformu, bet nepateica, ko viņa ar to domā. Igaunijas prezidente runāja tekoši, mēģināja izcelt Igaunijas sasniegumus digitālajā jomā, bet nedomāju, ka ASV tam noticēja. Mūsu valsts prezidents tekstu lasīja (…) man liekas, ka šajā gadījumā Vējonis varēja mierīgi norunāt ar tulku. Tas nav nekāds negods, svarīgs ir pašnovērtējums,” Baltijas prezidentu tikšanos ar Trampu komentēja Lembergs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka neredz Vējoņa uzrunā neko dramatisku, bet prezidenta vietā būtu palūdzis ASV, lai tā palīdz mums attīstībā. “Lai palīdz mums izglītībā, lai palīdz piesaistīt investīcijas, lai veido stimulācijas fondu, piemēram, lai tie, kas investē Latvijā, pusi saņem kā bonusu no ASV valdības, bet diemžēl neviens no trim prezidentiem to nepaprasīja,” norādīja Lembergs.
“Bet nevajag dramatizēt. Vējoņa kungam jautāju, kā viņam ar valodu, uz ko viņš atbildēja “visu mūžu jāmācas!”. Pareizi atbildēja,” uzskata Ventspils mērs.
Jau vēstīts, ka Lembergs atzinīgi novērtējis ASV un Baltijas prezidentu tikšanos, norādot, ka tas bija īpaši nozīmīgs notikums, jo “ASV ir vienīgā supervalsts, kuras ģeopolitiskās intereses aptver visu zemeslodi” un, pēc Ventspils mērs sacītā, ir ļoti svarīgi noskaidrot, ko ASV prezidents domā par Latvijai nozīmīgiem jautājumiem.
“Mani, protams, vairāk interesēja vai un kādu ekonomisko palīdzību ASV sniegs Latvijai un vai ASV būs jauns Māršala plāns attiecībā uz Baltijas valstīm, jo atšķirībā no bagātajām valstīm, Norvēģijas un Šveices, kuras sniedz Latvijai ekonomisko palīdzību, tāda atbalsta programma no ASV nav, kas, protams, ir negatīvi un nerāda partnerības principu. Tam apjomam vajadzētu būt miljardam gadā, attīstot militāro rūpniecību ar mērķi, lai gala rezultātā no Latvijas pārstātu braukt prom cilvēki,” uzskata Ventspils mērs.
Viņš gan norādīja, ka diemžēl Vējonis šādus jautājumus Trampam neuzdeva. “Ja ASV izvieto šeit savus spēkus, tad viņiem tomēr vajadzētu maksāt. Vai tas ir miljards, vai pusotrs, tas jau ir tirgus jautājums. Ja viņiem neprasa, tad viņi arī nemaksās. Bet, ja mēs esam superbagāta valsts, tad mēs varam uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina uzturēt ASV intereses,” ironizēja politiķis.
Foto: Prezidenta kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk