26/03/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Sabiedrība, Veselība

Veselības ministrija ķērusies pie obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas izstrādāšanas un tiek solīts, ka jau drīz sabiedrībai prezentēs shēmu, kā nodokļu nomaksu sasaistīs ar pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, vēsta LTV raidījums “De facto”.

Izmaiņām finansēšanas modelī būtu jāsamazina bezgala garās rindas pie ārstiem, jāsamazina pacientu iemaksas un jāceļ atalgojums mediķiem. Finansēšanas modeļa maiņa personificētu veselības aprūpi, sasaistot to ar nodokļu nomaksu. Valdības deklarācijā iecere nosaukta par veselības nodokli, ministrija mēģina to definēt saudzīgāk – par veselības apdrošināšanu uz jau esošo nodokļu bāzes.

«Tā vairāk ir tāda esošo līdzekļu pārdale, nodalot, lai nodokļu maksātāju situācija ir labāka, jo nevar būt tā, ka mēs ieviešam jaunu sistēmu un nekas nemainās, tas nav mūsu mērķis, ka cilvēki vairāk viļās sistēmā kā tādā,» raidījumam uzsver Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Iecere ieviest veselības nodokli gan nenozīmē, ka uz iedzīvotāju pleciem gulsies jauns nodokļu slogs, kas jau tā ir gana smags. Veselības ministrija vēlas noteiktu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko iekasē valsts, pārdēvēt par veselības nodokli. Un šī daļa tad automātiski nonāktu veselības aprūpes budžetā.

Sākotnējā iecere ir visai vienkārša – tiem, kas maksā nodokļus, valsts piedāvā visai plašāku plānveida veselības aprūpi, bet tiem, kas nemaksā garantē vien neatliekamo minimumu, par pārējiem pakalpojumiem maksājot pašiem. Valsts dotētu iemaksas par bērniem, pensionāriem, invalīdiem un noteiktu laiku – bezdarbniekiem.

Veselības ministrija cer, ka šāda nodokļu sasaiste ar veselības aprūpi veicinās nodokļu maksāšanu. Tiesa gan, vismaz šobrīd izskatās, ka medicīnas pakalpojumu grozs būtiski neatšķirsies tam cilvēkam, kurš nodokļus nomaksā no minimālās algas un pārējo saņem aploksnē un tam, kurš nodokļus nomaksā no visas algas.

Valsts finanšu plānotāji pagaidām gan atturīgi raugās uz Veselības ministrijas iecerēm.

«Ir jāsaprot, par kādu nodokli mēs runājam, jo vienkārši sasiet ar nodokļu maksāšanu šobrīd nav iespējams. Varbūt pirms 10-15 gadiem mēs tādu koncepciju varējām ieviest, bet šobrīd mums ir Satversmes tiesas spriedumi, kas uzliek ierobežojumus dažādām valsts darbībām, tai skaitā arī tik vienkāršam skatam uz problēmu, jo nodokļu maksātājs ir jebkurš – gan tas, kas maksā ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan akcīzes nodokli,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna.

Finanšu ministrija nav sajūsmā arī par ieceri atgriezties pie speciālā budžeta veidošanas veselības nozares vajadzībām, jo tad ar šādu ierosinājumu var nākt arī citas nozares.

Finanšu ministrija savu novērtējumu sola tikai pēc konkrētu plānu un aprēķinu saņemšanas no Veselības ministrijas.

Tiesa gan, Veselības ministrijai jāpaveic gadiem neizdarīts mājasdarbs un jāsakārto jau pieejamās naudas izlietojums, uzsver raidījums.

Piemēram, jau jau gadiem ilgi tā nav definējusi, kas ir tie pakalpojumi, ko valsts apmaksā kā neatliekamās medicīniskās palīdzības minimumu.

«Mēs esam aprēķinājuši no savas puses, nodefinējuši šo minimālo grozu, kas pienākas visiem – gan tie, kas maksā šo apdrošināšanas iemaksu, gan tiem kas nemaksās, esam aprēķinājuši, cik tam nepieciešams finansējum. Mēs rēķinām, cik daudz naudas nepieciešams savākt virs tā minimālā pakalpojuma, lai būtu nodrošināts apdrošinātām personām pilnā apjomā, un tad mēs ejam uz diskusiju ar Finanšu ministriju vēlreiz,» skaidro Mūrmane-Umbraško.

Kad iepriekš, pirms gadiem diviem, trim ministrija vērtēja iespēju ieviest obligāto apdrošināšanu, tā beidzās ar secinājumu, ka konkrētajā brīdī tas nav lietderīgi. Tomēr jau tad rekomendēja sākt ar skaidru robežu novilkšanu starp valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un maksas medicīnu, kas joprojām ir ārkārtīgi izplūdusi.

Uz to cer arī privātie apdrošinātāji, kuri atbalsta aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanu.

Saskaņā ar valdības rīcības plānu, veselības apdrošināšanas sistēmai jābūt gatavai uz nākamā gada vidu.

Avots: nra.lv

 

474 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

Svētku tradīcijas Latvijā – aptauja atklāj, kā latvieši svin Ziemassvētkus

19/11/2026

40% Latvijas iedzīvotāju par gaidāmās svētku sezonas svinīgāko dienu uzskata Ziemassvētku vakaru, savukārt 30% cilvēku priekšroku dod Jaungada vakaram. Vēl ceturtdaļa jeb 25% respondentu...

Lasīt tālāk
Video

Jau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs

19/11/2026

Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies

17/11/2026

ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...

Lasīt tālāk
Video

PTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības

17/11/2026

Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...

Lasīt tālāk
Video

Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu

13/11/2026

Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina

11/11/2026

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...

Lasīt tālāk