• Tweet

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, arvien biežāk sabiedriskajos medijos un citos plašsaziņas līdzekļos parādās kritisks vērtējums par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – pārmetumi tiek vērsti gan valdības vadītāja Māra Kučinska virzienā, gan citiem politiskās apvienības biedriem un reģionālajiem līderiem. Tā vietā pašas apvienības viedoklis informatīvajā telpā kļuvis neredzams, priekšplānā izceļot citus politiskos spēkus un viņu idejas. Arvien skaļākas kļūst liberāli noskaņoto partiju balsis, neatpaliek arī tie, kas uz politiskās skatuves parādījušies pavisam nesen.

It kā no vienas puses netiek noliegts, ka ZZS ar reitingiem ir viss kārtībā un tā joprojām ir populārākā valdošās koalīcijas politiskā apvienība, bet tā ir tikai mediju okeāna redzamā daļa, jo zemāk notiek spēcīga viļņošanās un zemūdens straumes tiek virzītas tā, lai pavērstu sabiedrības viedokli pavisam citā virzienā.

Mediji pēdējā laikā ir piesātināti ar “Vienotības” pārstāvju viedokļiem, aktīvi uzstājas arī jaunās politiskās apvienības, kamēr par ZZS dzirdam vien saistībā ar finanšu sektora skandāliem vai citām neizdarībām, kuras valdībai būtu jārisina. Sabiedriskajos medijos pat lasāms šāds virsraksts: “Vai Ministru prezidents Māris Kučinskis saka patiesību?”. Mazāk tiek runāts par valdības sasniegumiem un ZZS idejām, vairāk to vārds sasaistīts ar skandaloziem notikumiem vai kritisku viedokli no malas, tādējādi radot iespaidu, ka ZZS vēlētājs pats nav spējīgs objektīvi vērtēt, īsāk sakot, tiek pateikts priekšā – ZZS atbalstīt nav labi, bet, ja kāds to dara, – visticamāk, nav īpaši gudrs vai arī par to tiek maksāts.

Runa nav tikai par atbalstītājiem, pret kuriem izvērsta šāda, varētu pat teikt noniecinoša attieksme, bet arī citiem žurnālistiem, uzņēmējiem un jebkuras citas profesijas pārstāvjiem, kuru viedoklis nesakrīt ar sabiedrisko mediju skatījumu. Viņi par savu viedokli tiek pat iebiedēti, kaunināti un diskreditēti. Tajā pat laikā pret liberāli noskaņotajām partijām un to atbalstītājiem šāda attieksme nav novērojama, tiem tiek izritināts sarkanais paklājs uz sabiedrisko mediju studijām vai 24 stundas diennaktī.

Lai arī šāda manipulēšana ar sabiedrisko domu, pēc būtības – terors, kas izvērsts pret vienas politiskās apvienības atbalstītājiem, ir bīstama tendence, paši zaļzemnieki, diemžēl, izliekas to neredzam. Vēl ļaunāk – iespējams viņi pat nesaredz, ka šāds process vispār norisinās.

Visaptveroši šis jautājums būtu jāskata saistībā ar katra politiskā spēka intelektuālo kapacitāti. Ja ZZS esošā situācija apmierina, tad nav iemesla iebilst – arī klaja ignorance vai suicidālas pārdomas ir attieksme. Lai katliņš vārās! Ja nē – politiskajai apvienībai vajadzētu pievērst uzmanību, ka šāds iznīcinošs terors pret ZZS turpinās jau krietnu brīdi un būtu pēdējais laiks mosties no pēcpusdienas snaudas, lai izvērtētu stratēģiskus soļus, ko spert. Un tas jādara jau šodien, nevis rīt.