• Tweet

Rīgas domes mājokļu un vides departaments ir ar apjomīgu saimniecību. Apsaimnieko domes daudzīvokļu namus, monitorē gaisa kvalitāti, izdod licences rūpnieciskai zvejai Daugavā, aprūpē strūklakas, Rīgas kapus un uzrauga klaiņojošo suņu un kaķu ķeršanu. Departamentu vada Anatolijs Aleksejenko. Kā noskaidrojis TV3 raidījums “Nekā personīga”, tajā strādā arī vairāki direktora tuvinieki.

Pirms divarpus gadiem raidījums stāstīja par departamentā izveidotu struktūru, kur algas maksāja četrām darbiniecēm, kuras darbā neatradās. Pēc iekšējā audita Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Informatīvo sektoru likvidēja un darbinieces atlaida. Arī agrāko departamenta direktora Aleksejenko dzīvesbiedri Veru Bobrovu, kura uz darbu nenāca, bet ik mēnesi saņēma 1064 eiro lielu algu.

Šobrīd Vera Bobrova vada savu tulkošanas firmu, kas atrodas tieši blakus Krievijas vēstniecības konsulārajai nodaļai Vecrīgā. Bet bijusī direktora sieva nav vienīgais Aleksejenko tuvinieks, kurš nu strādā rīdzinieku labā.

Igors Puntuss ir Rīgas domes mājokļu un vides departamenta direktora Aleksejenko dēls. Viņa kundze Lana strādā departamenta Dzīvās dabas resursu pārvaldē. Pēc Aleksejenko teiktā atbild par suņiem un kaķiem. Par galveno speciālisti Īres un sociālo dzīvokļu pārvaldīšanas nodaļā iecelta Departamenta direktora Aleksejenko dēla sievasmāte.

Pats Aleksejenko dēls Igors kopš 2010.gada nesekmīgi centies ielauzties lielajā politikā. Vispirms Saeimas vēlēšanās startēja no Šlesera un Šķēles projekta “Par labu Latviju”. Par saviem nākotnes plāniem kandidāts varēja pastāstīt vairākās nekritiskās intervijās Baltijas pirmajā kanālā.

2014.gadā, startējot nu jau no Saskaņas, Puntusam neizdodas nokļūt Saeimā. Tikmēr viņam atrodas darbs Rīgas namu pārvaldniekā, kur kļūst par energoefektivitātes projektu nodaļas vadītāju.

Pirms gada pašvaldību vēlēšanām Puntuss atbildēja par jauniešu grupas ”Nila atbalsta komanda” darba koordinēšanu. Un arī viņa paša reklāma bija pamanāma. Vēlētājus viņš uzrunāja pārī ar Alekseju Rosļikovu, kurš par savu priekšvēlēšanu platformu izmantoja Latvijas Apvienoto policistu arodbiedrību. Rosļikova vadītās arodbiedrības aģitbrigādes vāca parakstus no policistiem un ugunsdzēsējiem, kuriem pretī tika solīti dzīvokļi, kurus būvēšot ar arodbiedrības palīdzību.

Puntusam vēlēšanās atkal nepaveicās, bet Rosļikovs nonāca domē. Un nupat ticis pie jauniem pienākumiem – Rīgas domes Finanšu komiteja janvāra beigās ārkārtas sēdē izveidoja jaunu komisiju, kas nākotnē apsaimniekos lielu naudu. Tā dalīs pašvaldības līdzfinansējumu daudzīvokļu māju energoefektivitātes celšanai. Rosļikovs amatā nonāca pēc personīga Nila Ušakova ieteikuma ārkārtas komisijas sēdē.

Komisijas sastāvā iekļuvis arī Igors Puntuss. Viņš pieteikts kā Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas enerģētikas aģentūra” pārstāvis. Aģentūrā, kuras kabinets starp citu atrodas tajā pat mājā, kur izvietots Puntusa tēva Aleksejenko vadītais departaments, Puntuss strādā nepilnus divus mēnešus.

Aģentūras direktora pienākumu izpildītājs Timurs Safiuļins Nekā personīgi negribīgi skaidro, kāpēc pieņemts darbā aģentūrā. Vienīgais, kas top skaidrs no Safiuļina teiktā – konkurss uz amata vietu nav bijis un arī darba sludinājumu aģentūra nav publicējusi. Puntuss par iespēju pieteikties darbā esot uzzinājis no Rīgas domes saistošajiem noteikumiem.

Domes kuluaros runā, ka Rosļikovs esot noskatījis Safiuļina krēslu enerģētikas aģentūrā, lai varētu ar jaunu sparu pieķerties dažādiem labu naudu nesošiem būvniecības projektiem. Tāpēc aģentūrā amatā iekārtots Aleksejenko dēls Puntuss.

Lai arī Aleksejenko apgalvo, ka viņa departamentā arī šobrīd esot brīvas vairākas darba vietas, departamenta mājas lapā teikts, ka brīvu vakanču departamentā neesot.

Aleksejenko šo gadu laikā izdevies iekļūt vairākos skandālos. Skaļākais no tiem – tā dēvētā Stabiņas lieta. KNAB par 100 tūkstoš eiro liela kukuļa pieprasīšanu no kāda Krievijas investora arestēja Aleksejenko padoto – Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes vadītāju Āriju Stabiņu. Šaubas krita arī uz pašu Aleksejenko, kurš no amata tika atstādināts. Bet Stabiņa kopš 2013.gada ir pazudusi un KNAB izmeklētājs kopā ar prokuroru nolēma, ka lieta ir bezcerīga un kriminālprocesu izbeidza. Aleksejenko amatu atguva un 2015.gada nogalē atgriezās departamentā.

Tomēr tiesā nonāca lieta par neatļautu telefona signāla slāpētāja glabāšanu, ko izmeklētāji kratīšanās bija atraduši Aleksejenko mantās. Aleksejenko piesprieda 1850 eiro sodu, ko viņš negribēja maksāt. Līdz pagājušajā gadā Augstākā tiesa beigu instancē sodu atstāja spēkā.

Starp citu pazudušās Ārijas Stabiņas foto pirms kāda laika bija ievietots INTERPOL starptautiski meklējamo personu sarakstā. Šobrīd paziņojums no datu bāzes ir pazudis. Bet kā Nekā personīga apliecināja Valsts policijā – Stabiņa joprojām atrodas starptautiskajā meklēšanā.

Foto: Pixabay