• Tweet

Administrators Mārs Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza un no cietuma tika izlaists šo piektdien, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija – dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimševičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimševičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas bakas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Sešos vakarā sāktā Latvijas Bankas prezidenta nopratināšana KNAB telpās ilgst garas stundas. Biroja pagalmā valda rosība, atbrauc un aizbrauc automašīnas. Kad ir pagājušas nepilnas četras stundas stundas, KNAB ieejas durvju ailē uz īsu brīdi paradās Ilmārs Rimševičs, kurš, KNAB darbinieku pavadībā, tiek aizvests uz kādām citām telpām. Tikmēr vairāki izmeklētāji un arī Rimševiča advokāts Saulvedis Vārpiņš iznāk biroja pagalmā un tur pavada vairāk kā pusstundu. Pēc tam visi kopā atkal atgriežas KNAB telpās.

Pus divi naktī no sestdienas uz svētdienu. Atveras KNAB durvis. Pa tām vairāku biroja darbinieku ielenkumā iznāk Latvijas bankas prezidents un kopā ar viņa advokātu tiek iesēdināts KNAB busiņā un aizvests.

Pirms trim nedēļām “Nekā” personīga ziņoja, ka Norvik banka ir vērsusies starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti. Prasības būtība – kāda pieredzējusi un augstu stāvoša amatpersona no Norvik īpašnieka Krievijas izcelsmes Lielbritānijā dzīvojošā biznesmeņa Grigorija Guseļņikova centusies izspiest kukuli. Kas ir šī amatpersona banka neatklāja.

“Norvik Banka” valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels norāda, ka slēpt personas vārdu ir pamats. “Mēs gribam sniegt pierādījumus gan izmeklēšanā, gan arbitrāžā. Prasības pieteikums ir kā kopsavilkums mūsu tālākajai tiesvedībai. Mums ir apstiprinoši dokumenti, cietušo liecības, un citi pierādījumi, kas apstiprina visas apsūdzības.Tiesas sēdēs tie tiks iesniegti un pārbaudīti,” skaidro bankas priekšsēdētājs.

Guseļņikovs apgalvo, ka kukuļu izspiešana notikusi vairākkārt – 2016. un 2017. gadā. Shēmas autors minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā. Viņa baņķierim Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus. Atteikuma gadījumā solītas represījas no Finanšu kapitāla un tirgus komisijas.

Pieteikuma materiālos arī figurē maksātnespējas administratora Māra Sprūda vārds, kurš bijis saistīts ar skandalozo “Winergy” vēja parku. Šim projektam naudu savulaik aizdeva Norvik. Bet aktīvu personu grupa centās panākt, ka kredītu bankai var neatgriezt. Tomēr vēja parku bizness nonācis bankas kontrolē un, kā minēts Norvik pieteikumā šķīrējtiesā, “administrators Sprūds palicis neapmierināts ar “Winergy” lietas iznākumu.”

Saskaņā ar anonīmās amatpersonas teikto, Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guselņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka Vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļnikova lielākus kukuļus.

Guseļņikovs apgalvo, ka kukuļus nav maksājis ne vārdā neminētajai amatpersonai, ne starpniekiem. Un tāpēc esot pieaugušas regulatora prasības pret banku.

“FKTK ir viena no atbildīgajām institūcijām, tāpat pretlikumīgas darbības pieļāvušas augsti stāvošas amatpersonas banku un finanšu sektorā un maksātnespējas jomā darbojošās personas. Mēs nesauksim vārdus pašlaik, bet tos darīsim zināmus, jo viņi ir nodarījuši un turpina nodarīt bankai zaudējumus,” uzsver “Norvik Banka” valdes priekšsēdētājs.

Pirms trim nedēļām “Nekā personīga” vērsās ar jautājumiem pie Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča – vai viņš varētu būt šī vārdā neminētā ietekmīgā un pieredzējusī finanšu sektora amatpersona. Tolaik viņš rakstiskās atbildēs norādīja, ka apgalvojumi par kukuļa pieprasīšanu neatbilst patiesībai. Un nekādus papildus komentārus nesniegs, lai neietekmētu strīda izskatīšanas rezultātu.

“Nekā Personīga” ir neoficiāli zināms, ka Ilmārs Rimševičs ir vairākkārt ticies ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Viena tikšanās reize notikusi 2016.gadā. Abi kādus jautājumus pārrunājuši arī 2017.gadā īsi pirms Māra Sprūda aizturēšanas.

Foto: Saeimas kanceleja