• Tweet

Atsaucoties uz vairākiem starptautiskiem un nacionāliem tiesību aktiem, kā arī paužot bažas par tiesnešu objektivitāti, Ventspils mērs Aivars Lembergs nedēļas sākumā tiesas sēdē pieteicis noraidījumu tiesas sastāvam, taču pēc īsas viedokļu apmaiņas tika nolemts noraidījumu nepieņemt. Pretestību šajā jautājumā izrādīja prokurori, kuru rīcība ne vienu reizi vien raisījusi jautājumus par to spēju būt objektīviem un taisnīgiem attiecībā uz konkrēto lietu.

Pamatojot tiesas sastāva noraidījumu, Lembergs uzsvēra, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī likums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā. Lembergs savā pamatojumā norādīja arī uz tiesas objektivitāti. Tostarp viņš uzsvēra, ka tiesnesis nevar skatīt lietu, ja ir šaubas par tiesneša objektivitāti.

Kopumā līdz šim Lembergs apkopojis vairāk nekā 580 pret viņu vērstos cilvēktiesību pārkāpumus šajā tiesas procesā.

“Tiesā esmu pieteicis vairāk nekā 400 lappušu apjoma ziņā garu Lūgumu, kurā aicinu tiesu novērst pret mani deviņu gadu garumā realizēto vispārējo un garantēto cilvēktiesību masveida, sistemātisku un visaptverošu pārkāpšanu, neraugoties uz to, ka šīs cilvēktiesības deklarētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, LR Satversmē, Kriminālprocesa likumā un likumā “Par tiesu varu,” norādīja Lembergs.

Kā zināms, tiesa lietas izskatīšanas laikā liegusi aizstāvībai pietiekamā apjomā pieteikt lūgumus, nodrošināt pierādījumu pārbaudi, tikt informētiem par izvirzīto apsūdzību, kā arī nav ievērotas Lemberga tiesības uz advokātu palīdzību konfidencialitātes apstākļos un tiesības liecināt. Tagad šiem pārkāpumiem pievienojas arī atteikums apsūdzētajam izmantot tiesības noraidīt tiesas sastāvu, un kā liecina viss iepriekš uzskaitītais – tam ir bijis pamats.

Prokurors Juris Juriss gan asi reaģējis uz Lemberga pieteikumu noraidīt tiesas sastāvu, norādot, ka Ventspils mērs tādējādi tikai vēlas novilcināt lietas izskatīšanu, lai gan vienīgais, ko viņš vēlas ir savu tiesību ievērošana. Turklāt, ja atmināmies, tad tā bija tieši prokuratūra, kas sākotnējo apsūdzību pamanījusies grozīt divreiz, pēc kā tiesa nav devusi iespēju nedz Lembergam, nedz viņa advokātiem iepazīties ar grozītās apsūdzības saturiskajām izmaiņām, kas būtiski maina aizstāvības gaitu, rada nepieciešamību sagatavot jaunu aizstāvības pozīciju un sagatavoties liecību sniegšanai. Savukārt aizstāvības minētos argumentus Juriss neuzskata vispār par argumentiem, tādējādi paužot necienīgu attieksmi pret apsūdzēto, taču arī šī nav pirmā reize, jo Ventspils mēra liecību sniegšana jau neskaitāmas reizes ir tikusi pārtraukta.

Lai arī tiesnešu ētikas kodekss paredz, ka tiesneša rīcībai ir jāsaskan ar Satversmi un likumiem un jābūt godprātīgai, kā arī tiesnesis nedrīkst izmantot tiesas institūta prestižu, lai apmierinātu savas vai ar viņu saistīto personu privātās intereses, arvien biežāk rodas aizdomas, ka tiesa varētu būt ieinteresēta apmierināt prokuratūras vēlmi panākt apsūdzētajam nelabvēlīgu spriedumu.

Jo, lai arī uzskatāms, ka prokuratūra ir viens no svarīgākajiem posmiem tiesībaizsardzības iestāžu ķēdē, izmeklējot nodarījumus no to izdarīšanas līdz vainīgā tiesāšanai, šķiet, tā bieži vien tiek iesaistīta arī politiska rakstura cīņās, tādējādi ne tikai graujot savu prestižu, bet pat apdraudot tiesiskumu visā valstī.

Tajā pat laikā prokuratūru tas diez vai uztrauc, vēl vairāk – kā izskatās, tā pilnībā šobrīd kontrolē arī tiesas lēmumus, kuru objektivitāte bieži vien kļūst aizvien grūtāk saskatāma. Un kā gan lai uzticamies tiesas godprātībai, ja tā tik demonstratīvi danco pēc prokuroru stabules?