• Tweet

Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs aicinājis Saeimas deputātus neatbalstīt Stambulas konvenciju, norādot, ka nav skaidrs konvencijas mērķis – cīnīties pret vardarbību vai ekskluzīvām sieviešu tiesībām, tās nodalot no bērnu un ģimenes tiesībām.

Latvijas Republikas Labklājības ministrija definē dzimumu līdztiesību kā situāciju, kad vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Dzimumu līdztiesība ir definēta arī kā viena no piecām Eiropas Savienības (ES) pamatvērtībām, gan kā mērķis ES rīcības politikā, nodrošinot līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem ikvienā ES darbības jomā.

Neraugoties uz to, Saeimā izskatīšanai tiek virzīta Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvencija, pret kuru ir iestājušās vairāk kā desmit organizācijas, tai skaitā reliģisko organizāciju līderi, kas vēlreiz pierāda, ka sabiedrības domas valdībai neinteresē un dzimumu vienlīdzība, kurai būtu jāvalda ikvienā demokrātiskā valstī, ir apdraudēta. Arī politiķi konvenciju vērtē pretrunīgi, jo tajā iekļauti termini, kas konvencijas kritiķiem raisa bažas par ģimenes vērtību aizsardzību.

Līdz ar Stambulas konvencijas nokļūšanu Ministru kabineta dienaskārtībā kristīgo baznīcu vadītāji atkārtoti nosūtījuši valdībai vēstuli ar iebildumiem pret to. Baznīcu skatījumā konvencija “paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas būtu pretrunā ar Satversmi”.

Katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs uzsver, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu ‘vardarbība’.

“Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu? Saistībā ar ES pievienošanos Konvencijai, Eiropas Parlaments 2017. gada 12. septembrī pieņēma Rezolūciju, no kuras izriet šāds skatījums. Bet palūkosimies uz otru sievieti – ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu, neaizsargātu dzīvību nav vēl lielāka vardarbība?“ vaicā arhibīskaps.

Lai novērstu vardarbību, konvencija (14.p.) uzliek par pienākumu valstij visu izglītības līmeņu (arī bērnudārza) mācību programmās iekļaut mācību vielu par dzimumu sociālajām lomām neatkarīgi no bioloģiskā dzimuma (tātad uzskatu, ka mēs nepiedzimstam kā vīrietis un sieviete). “No Konvencijas izpildes uzraudzības ekspertu grupas (“GREVIO”) līdz šim sagatavotajiem ziņojumiem jau ir redzams, ka tā pieprasa apsekoto valstu skolu izglītības programmās vairāk iekļaut gendera jautājumus un seksuālo izglītību sabiedrības mazākuma izpratnē. Tātad tas nav nejauši konvencijā tekstā iemaldījies teikums. Bet palūkosimies no vecāku skatupunkta! Starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos ir garantētas vecāku tiesības izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem. Šīs konvencijas prasības šīs vecāku tiesības liks ignorēt. Un vai tā nav emocionāla vardarbība?” vaicā Stankēvičs.

Tiek norādīts, ka konvencija (12. p.) paredz pienākumu dalībvalstīm veicināt izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības tradicionālajos modeļos, tātad pakāpeniski izskaust gadu simtos iedibinātās ģimenes tradīcijas. Konvencijā nav konkretizēts, tieši kuras tradīcijas ir jāizskauž, tās pat tekstā nav saistītas ar vardarbību. Šī, pret ģimenes institūtu vērstā, negatīvā attieksme parādās arī citos konvencijas punktos, kas prasa, lai valstis piešķir vairāk finanšu līdzekļus tikai tām NVO, kas nodarbojas ar sieviešu kustību un sieviešu tiesībām, bet ne tām NVO, kas aizsargā ģimenes un bērnus. Līdz ar to rodas jautājums, kāds ir konvencijas mērķis? Cīnīties pret vardarbību vai sieviešu tiesībām, tās nodalot no bērnu un ģimenes tiesībām?

“Publiskajā telpā manipulē ar informāciju, ka visas saprātīgās ES dalībvalstis konvenciju ir ratificējušas. Vai Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Slovākija, Apvienotā Karaliste ir nesaprātīgas valstis? Polija to ratificēja kopā ar „konstitucionālu deklarāciju”, kurā sniedza konvencijas normu interpretāciju saskaņā ar savas valsts konstitūciju, taču sešas dalībvalstis ir jau iebildušas, ka šāda deklarācija ir neatļauta norma. Visticamāk arī Polija nebūtu ratificējušo valstu vidū, ja nebūtu šādu atrunu sagatavojusi,” uzskata arhibīskaps.

Arhibīskaps pagājušajā nedēļā apmeklēja Zaļo un zemnieku savienības frakciju Saeimā, lai pārliecinātu to konvencijas pieņemšanu neatbalstīt. Tuvākajā laikā arhibīskaps tikšoties arī ar Nacionālās apvienības un “Saskaņas” deputātiem. Šobrīd “Vienotība” ir vienīgais Saeimā pārstāvētais politiskais spēks, kas konvenciju atbalsta, taču jau tagad tiek prognozēts, ka šajā Saeimas sasaukumā, visdrīzāk, konvencijas ratificēšanai balsu nepietiks.