Ekonomists: Naftai jauni rekordi, šogad pieaugs svārstīgums
Naftas cena ir pārsitusi 70 USD, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī. Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, redzēsim, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1.2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.
Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas.
Sākot ar 2018. gadu, neto ilgtermiņa spekulatīvo darījumu apjoms Brent un WTI naftas tirgiem sasniedzis 80 miljardus USD. Augstāks apjoms ir bijis tikai vienreiz – 2014. gada vidū, kad tā vērtība sasniedza 77 miljardus USD. Ja šo pašu apjomu pārvērtīsim naftas izteiksmē, tad tas veido gandrīz 1200 miljonus barelu, salīdzinot ar 2014. gada maksimumu 715 miljonu barelu.
Gaidāmais SEA ziņojums, visticamāk, uzrādīs, ka OECD krājumi tuvojas 5 gadu vidējam rādītājam. OPEC & Co tirgum ir solījis naftas krājumu līmeni nodzīt līdz 5 gadu vidējam. Tirgus sagaida, ka ieguves ierobežojumi tiks saglabāti līdz 2018. gada beigām. Tomēr, ja mērķis tiks sasniegts, OPEC & Co varētu pakāpeniski ražošanu palielināt. Irānas naftas ministrs nedēļas sākumā norādīja, ka OPEC nevēlas, ka Brent pārsniedz 60 USD, jo baidās, ka tas veicinās naftas ieguvi ASV. Nākamnedēļ, visticamāk, redzēsim pierādījumus tam, ka ASV naftas ieguve strauji aug un OECD krājumi strauji tuvojas 5 gadu vidējam rādītājam.
Lielu lomu šogad noteiks situācija Irānā. Ja, piemēram, tiks atjaunotas sankcijas, Tas atstās nozīmīgu ietekmi uz cenām. Pārrāvumi Irānas 3.8 miljonu barelu ieguvē radīs apstākļus, kad cena var pārsniegt arī 100 USD. Patlaban OPEC & Co ir iegrožojuši ieguvi aptuveni 1.5-2 miljonu barelu apmērā, kuri nespētu dzēst radušos sarežģījumus.
Ģeopolitiskie riski, kuru ietekme atgriezās pērnā gada otrajā pusē, atkal būs dienas kārībā. To ietekme uz tirgu nebija vērojama kopš 2014. gada, kad tirgū bija izteikta pārprodukcija.
2017. gada 25. septembrī Kurdistānas neatkarības balsojums lika naftai pacelties līdz 59.49 USD. Oktobrī daļējs Kirkuk-Džejana (jauda 600 kb/d) cauruļvada bojājums palīdzēja cenai kāpumu turpināt. Decembrī Lībijā tika bojāts cauruļvads, kas savienots ar Es Sider termināli. Lai arī bojājuma ietekme bija neliela, tas radīja jautājumus par Lībijas naftas ieguves stabilitāti. Produkcijas apjoms 2016. gadā ļoti strauji pieauga no 400 kb/d līdz aptuveni 1 miljonam barelu.
Visu 2017. gadu naftas cenu balstīja pastāvīga globālās izaugsmes perspektīvu uzlabošanās. Lai gan globālā izaugsme 2018. gadā varētu būt nedaudz augstāka nekā 2017. gadā, ļoti iespējams, naftas prognozes tik strauji celtas netiks. Šogad nestabilitāte tirgū pieaugs, jo centrālās bankas sāk mazināt monetāros stimulus. Tam būtu jāatsaucas arī uz naftas cenām. Visticamāk, ka OPEC & Co šogad turpinās ražošanas apjoma ierobežojumus, kas novedīs pie tālāku krājumu samazināšanās, bet mazāk nekā 2017. gadā. Zemāki krājumi nozīmē arī lielāku naftas cenas jūtīgumu pret ģeopolitiskajiem riskiem un traucējumiem. Ņemot vērā arī spekulatīvo burbuli, ja šogad nebūs neviena nozīmīga korekcija uz leju, tad tas būs viens no lielākajiem pārsteigumiem. Tādējādi 2018. gadam jābūt krietni svārstīgam.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk