Eirozonas valstu ekonomikas izaugsmes prognoze palielināta līdz 2,4%
Eirozonas ekonomika strauji atlabst, ko apstiprina arī paaugstinātā ekonomikas prognoze šim gadam no 2,2% līdz 2,4%, informē Eiropas Centrālā banka.
Tāpat prognozēts, ka iekšzemes kopprodukts palielināsies par 2,3% straujāk, nekā bija paredzēts iepriekš, kā arī bankas padome arī nolēma nemainīt bāzes procentu likmes aizdevumiem.
Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) publicētās prognozes, šis gads eirozonā noslēgsies ar desmitgades straujāko ekonomikas izaugsmi, Latvijai šogad sagaidāms IKP pieaugums 4,2% apmērā.
EK priekšsēdētaja vietnieks Valdis Dombrovskis norāda, ka galvenais iemesls šādam kāpumam ir investīciju plūsmas atjaunošanās, kā arī spēcīgs iekšzemes un ārējais pieprasījums.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aicina būt piesardzīgiem, norādot, ka Latvijai ir divi, divi ar pusi gadi laika, lai sagatavotos iespējamai pasaules finanšu krīzei. „Sarežģītākais laiks mūs gaida 2020./2021. gadā, kad aiz muguras būs Latvijas simtgades svinības, kas prasīs pietiekami lielus tēriņus, aiz muguras būs 2018./2019. gads, kad gaidāmi lielākie Eiropas struktūrfondu ieplūdes apjomi. Sāksies šo struktūrfondu atplūde. Mūsu rīcībā ir divi, divi ar pusi gadi, kuru laikā būti ļoti piesardzīgi jārīkojas ar valsts budžeta naudu, neuzaudzējot tēriņus,” sacīja Rimšēvičs.
Arī Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisi aicina dalībvalstīs rīkoties, lai nodrošinātu gan ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi, gan to, lai no tās vienlīdz lielā mērā iegūst plaša sabiedrība.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
LDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālāk