• Tweet

Latvijas Televīzijas raidījums “DeFacto”, atsaucoties uz žurnālā “Ir” publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, svētdien vēstīja par iespējamo Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi uz Satiksmes ministrijā (SM) notiekošo. Neraugoties uz to, ka plaši afišēto sarunu autentiskums joprojām nav pierādīts, Latvijas sabiedriskais medijs izvēlējies (kādu motīvu vadīts?) šo šaubīgo avotu, lai veidotu kārtējo pretrunīgo sižetu par Ventspils mēru, radot iespaidu “DeFacto” raidījuma skatītājiem, ka būt pazīstamam ar Lembergu ir pasaules lielākais grēks.

Nav noslēpums, ka Latvijas sabiedriskais medijs par nodokļu maksātāju naudu jau ilgstoši izmanto Lemberga vārdu, lai saistītu viņu ar dažādiem uzņēmumiem, to pieņemtajiem lēmumiem, it kā iesaistītu viņu neskaitāmos interešu konfliktos u.tml.

Tā, piemēram, arī 10. decembrī žurnālists Ivo Leitāns, kuru droši varētu nodēvēt par TOP3 Lemberga nedraugu un kura kontā ir neskaitāmi negatīvi sižeti par Ventspili un tās pašvaldību, sagatavojis materiālu par to, ka it kā vairākos Satiksmes ministrijas un tās kapitālsabiedrību amatos pēdējā laikā ir nonākuši cilvēki, kuri agrāk strādājuši “Latvijas kuģniecības” (LK) struktūrās. Un, protams, šie notikumi raidījumā tiek saistīti ar Aivara Lemberga vārdu.

“DeFacto” vēsta, ka šobrīd vairāk nekā 90% LK pieder koncernam “Vitol”, taču ilgus gadus uzņēmums sabiedrības uzmanību pievērsa ar akcionāru cīņām par ietekmi. Redzamākās grupas, raidījumaprāt, it kā bijušas tā dēvētās “Lemberga oponentu” un “Lemberga nometne”. Tagad vairāki no tā laika LK menedžeriem ieņem vadošus amatus Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās. Tikmēr, žurnālists uzskata, ka par iespējamo Lemberga ietekmi uz SM varot spriest pēc tā dēvētajām “Rīdzenes sarunām”.

Neskatoties uz to, ka sarunu autentiskums nav pierādīts un pavisam iespējams to publicēšana varētu būt saistīta ar Lemberga politisko sāncenšu pūliņiem viņu nomelnot, medijs izmanto šo avotu, lai vairotu pārliecību, ka Lemberga rokās savulaik nonākuši kādi slepeni dokumenti no SM. Satiksmes ministrs Uldis Augulis gan šo informāciju noliedz, apliecinot, ka ministrijas dokumentu aprite to nepieļauj.

Savukārt SM Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs norāda, ka “Latvijas kuģniecības” struktūrās strādājošie kolēģi ir apveltīti ar zināšanām un pieredzi, kas ir neatsverama, līdz ar to neesot pārsteigums, ka “kuģniecības” cilvēki ir samērā pieprasīti darba tirgū. “Latvija nav milzīga valsts. Šis piedāvājums ir diezgan ierobežots. Protams, mēs vēlētos, lai pretendētu arī kādi ārvalstu speciālisti vai vēl kaut kas, kurus mēs varētu vērtēt un skatīties. Bet nu diemžēl tā situācija, tas ierobežotais pretendentu loks, nu, tāds tas ir,” atzīst Markēvičs.

Tā vien liekas, ka raidījuma mērķis vairs neaprobežojas tikai ar uzdevumu nomelnot Ventspils mēru, bet līdz absurdam iegalvot visiem TV skatītājiem, ka tikai pazīšanās ar Lembergu uzreiz parāda jebkuru cilvēku negatīvā gaismā. Ņemot vēra to, ka Lembergs ir Latvijā pazīstams un ietekmīgs politiķis, ir tikai loģiski, ka cilvēki ar viņu tiekas, ieklausās viņa viedoklī, pārrunā dažādus, arī ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus. Šķiet, pēc “DeFacto” domām, ieraugot Lembergu, cilvēkiem nekavējoties būtu jādodas uz ielas otru pusi, jo pretējā gadījumā viņi riskē, ka tiks izmantoti jaunu fake news producēšanai.

Kā novērots, par Lembergu Latvijas sabiedriskais medijs ražo sižetus ar milzīgu regularitāti. Nesen raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, izliekoties par Dziesmu svētku organizatoru, piedāvājis politiķiem ielūgumus uz Latvijas simtgades Dziesmu svētku noslēguma koncertu Mežaparkā. Raidījums uzrunājis vairākus Latvijā pazīstamus politiķus, piedāvājot tiem bezmaksas ielūgumus un radot mākslīgu iespaidu, ka viņi ir priviliģēti tos saņemt. Īpašu uzmanību raidījums pievērsa tieši Ventspils mēram.

Tas pats “DeFacto” vēl neilgi pirms šī sižeta vēstīja par to, ka ar Lembergu pārrunāta Latvijas dzelzceļa koncerna vadītāja Uģa Magoņa palikšanā amatā. Raidījums, šķietami, ignorējis, ka Ventspils mērs vada Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju, kurā ietilpst lielākie kravu stividori Latvijā un viens no galvenajiem ir Latvijas dzelzceļš. Vai sarunas ar asociācijas vadītāju nu ir kļuvušas par noziegumu, kamēr citās nozarēs tas ir pilnīgi pieņemami?

Savukārt pirms vēlēšanām šis pats raidījums pieteikuma vēstulē, norādot, ka LTV veido pirmsvēlēšanu sižetu par ekonomisko un politisko situāciju Ventspils pilsētā, tikšanās laikā izvaicāja Ventspils mēru nevis par iepriekšējās domes sasaukumos paveikto, bet par Ventspils Biznesa attīstības asociāciju, kuras prezidents ir Aivars Lembergs. Tā vien šķiet, ka arī tā mērķis bija veidot kārtējo vienpusējās patiesības sižetu ar mērķi atklāt kaut ko sensacionālu.

Skaidrs ir viens – Lembergs ir kļuvis par iecienītāko mērķi Latvijas sabiedriskā medija žurnālistiem. Tas nekas, ka bijušās “Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas paziņas strādā piecu (!!!) ministriju vadībā, bet Nacionālās Apvienības līdera Raivja Dzintara paziņas – triju. Galvenais ir tas, ar ko satiekas un runā Lembergs. Taču vai Latvijas sabiedriskajam medijam pienākas pārvērsties par fake news producentu? Viss, ko redzam, ieslēdzot LTV ir žurnālistu veidoti sižeti, kas bieži vien atgādina angažētus pasūtījumus ar mērķi kādu apmētāt ar dubļiem vai radīt lētu sensāciju. Un tā priekšā, nebūtībā izplēn žurnālistu galvenā misija – pasniegt sabiedrībai tikai patiesu, objektīvu un pārbaudītu informāciju.