• Tweet

Kamēr deputātu „staigāšanu” no vienas partijas uz otru sabiedrībā vērtē negatīvi, saucot to par vēlētāju pievilšanu, politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka politiķu rīcība skaidrojama ar partiju vājumu.

Novērojumi rāda, ka visskaļāk soļus dauza partija “Vienotība”, tai seko arī “Saskaņa”, „Latvijas Reģionu apvienība” un citas. Deputāti vai nu ir vīlušies partijā, ar kuru startēja vēlēšanās, vai tā mērķis bija audzēt popularitāti un alkas pēc uzmanības, bet, ņemot vērā, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, ir jāmeklē jauna siltā vietiņa.

Tomēr ir arī vērojama tendence kļūt par neatkarīgo deputātu, kā, piemēram, izdarījis Rīgas domes deputāts Oskars Putniņš, kas pameta Latvijas Reģionu apvienību un partiju “Latvijas attīstībai” apvienotās frakcijas.

„Galvenais iemesls bija tas, ka man nepatika lasīt par to, ka es esmu azartspēļu atbalstītājs, jo mūsu frakcija balsoja pret azartspēļu zāļu slēgšanu. Bet, protams, bija arī citi iemesli. Piemēram, kopdzīves likums, kuru virzīja partijas vadītājs Juris Pūce, un kas, manuprāt, neatbilst tam, kas Latvijai šobrīd būtu vajadzīgs,” Latvijas Radio atzina Putniņš.

Kažoka šo politisko viļņošanos skaidro ar īpašo partiju vājumu. Latvijas vēlēšanu sistēma būvēta tā, ka tikai partijas var startēt vēlēšanās.

“Vienlaikus nav doti līdzekļi, lai partijas varētu augt un profesionāli veikt savus pienākumus. Līdz ar to partijām ir monopols uz varu, taču gandrīz visas no tām ir ļoti, ļoti vājas organizācijas un no kurām ir viegli aiziet neko nezaudējot no reputācijas vai citādā veidā,” atzina Kažoka.

Foto: Pixabay