Pētījums: Ekonomikas izaugsmi ieteicams risināt, veicinot atgriešanos Latvijā
Latvijas attīstībai un ekonomikas izaugsmei ir ļoti svarīgi piesaistīt remigrantus brīvajām darba vietām, secināts Ārlietu ministrijas atbalstītā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (LU DMPC) veiktajā pētījumā “Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai”.
ĀM bija aicinājusi uz diskusiju iesaistītos valsts un nevalstiskā sektora pārstāvjus no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras, kā arī biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.
Diasporas potenciāls ir nepietiekami vērtēts un apzināts apstākļos, kad Latvijā daudzās nozarēs trūkst darbinieku. Latvijas attīstībai un ekonomikas izaugsmei ir ļoti svarīgi piesaistīt remigrantus brīvajām darba vietām. Pētījums apliecina, ka darbaspēka trūkumu ir iespējams risināt, veidojot ciešāku saiti ar aizbraukušajiem un veicinot informācijas pieejamību abām pusēm – darba devējam un darba ņēmējam. Pētījums arī atklāj tendenci, ka daudzi darba devēji labprāt nodarbinātu remigrantus. Tādēļ svarīgi nodrošināt informatīvo saikni, lai veicinātu atgriešanos Latvijā, vienlaikus risinot darbaspēka trūkumu.
ĀM vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts diskusijā pauda, ka pētījums par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai ir loģisks turpinājums pagājušā gada pētījumam par remigrāciju. Viņš uzsvēra, ka konkrēta darba piedāvājuma esamība ir svarīgs faktors remigrācijas veicināšanā.
LU DMPC direktore Inta Mieriņa kā vienu no galvenajiem secinājumiem atzīmēja remigrantiem nepieciešamo komplekso atbalstu, lai iekļautos sabiedrībā Latvijā. Svarīgi domāt ne vien par algu līmeni, bet arī par citiem saistītajiem jautājumiem – darba vidi un kultūru, nodokļiem un sociālajām garantijām.
NVA direktore vietniece Kristīne Stašāne informēja, ka portālā pašlaik ir pieejama informācija par apmēram 13 000 vakancēm. Kopumā gadā portālā tiek ievietotas ziņas par 70 000 brīvajām darba vietām. NVA turpina meklēt jaunus informācijas kanālus un pilnveidot portālu, padarot to pieejamāku plašākai auditorijai, to vidū arī tautiešiem ārvalstīs.
Savukārt LIAA pārstāve Arta Krūze iepazīstināja ar aģentūras aktivitātēm un uzsvēra, ka esošo sadarbību ar diasporu mēģina sekmēt visās darbības jomās. Tā, piemēram, stiprinot uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti, tiek novērtēta cilvēkresursu nozīmība.
Remigrantu biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Jānis Kreilis pauda gandarījumu par iespēju sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, lai lauztu steoreotipus un, izmantojot savu pieredzi, savest kopā darba devējus un ņēmējus.
Tikšanās laikā tika diskutēts, ka darbaspēka trūkuma jautājumu ir ieteicams risināt, veicinot iedzīvotāju atgriešanos, bet ilgtspējīga atgriešanās iespējama tikai tad, ja nodrošināts stabils pamats – darba iespēja Latvijā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams pilnveidot esošos vai radīt jaunus, efektīvākus informācijas nodrošināšanas kanālus diasporai un meklēt jaunus risinājumus, piemēram, mērķtiecīgas informatīvas kampaņas izveidi konkrētiem un reāliem darba piedāvājumiem.
Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 padziļinātu remigrantu un potenciālo remigrantu, un 10 darba devēju interviju rezultāti. Īpaši noderīgi tie varētu būt darba devējiem dažādās nozarēs, kuriem trūkst darbaspēka, tai skaitā uzņēmumos Latvijas reģionos.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk