Pētījums: Ekonomikas izaugsmi ieteicams risināt, veicinot atgriešanos Latvijā
Latvijas attīstībai un ekonomikas izaugsmei ir ļoti svarīgi piesaistīt remigrantus brīvajām darba vietām, secināts Ārlietu ministrijas atbalstītā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (LU DMPC) veiktajā pētījumā “Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai”.
ĀM bija aicinājusi uz diskusiju iesaistītos valsts un nevalstiskā sektora pārstāvjus no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras, kā arī biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.
Diasporas potenciāls ir nepietiekami vērtēts un apzināts apstākļos, kad Latvijā daudzās nozarēs trūkst darbinieku. Latvijas attīstībai un ekonomikas izaugsmei ir ļoti svarīgi piesaistīt remigrantus brīvajām darba vietām. Pētījums apliecina, ka darbaspēka trūkumu ir iespējams risināt, veidojot ciešāku saiti ar aizbraukušajiem un veicinot informācijas pieejamību abām pusēm – darba devējam un darba ņēmējam. Pētījums arī atklāj tendenci, ka daudzi darba devēji labprāt nodarbinātu remigrantus. Tādēļ svarīgi nodrošināt informatīvo saikni, lai veicinātu atgriešanos Latvijā, vienlaikus risinot darbaspēka trūkumu.
ĀM vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts diskusijā pauda, ka pētījums par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai ir loģisks turpinājums pagājušā gada pētījumam par remigrāciju. Viņš uzsvēra, ka konkrēta darba piedāvājuma esamība ir svarīgs faktors remigrācijas veicināšanā.
LU DMPC direktore Inta Mieriņa kā vienu no galvenajiem secinājumiem atzīmēja remigrantiem nepieciešamo komplekso atbalstu, lai iekļautos sabiedrībā Latvijā. Svarīgi domāt ne vien par algu līmeni, bet arī par citiem saistītajiem jautājumiem – darba vidi un kultūru, nodokļiem un sociālajām garantijām.
NVA direktore vietniece Kristīne Stašāne informēja, ka portālā pašlaik ir pieejama informācija par apmēram 13 000 vakancēm. Kopumā gadā portālā tiek ievietotas ziņas par 70 000 brīvajām darba vietām. NVA turpina meklēt jaunus informācijas kanālus un pilnveidot portālu, padarot to pieejamāku plašākai auditorijai, to vidū arī tautiešiem ārvalstīs.
Savukārt LIAA pārstāve Arta Krūze iepazīstināja ar aģentūras aktivitātēm un uzsvēra, ka esošo sadarbību ar diasporu mēģina sekmēt visās darbības jomās. Tā, piemēram, stiprinot uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti, tiek novērtēta cilvēkresursu nozīmība.
Remigrantu biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Jānis Kreilis pauda gandarījumu par iespēju sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, lai lauztu steoreotipus un, izmantojot savu pieredzi, savest kopā darba devējus un ņēmējus.
Tikšanās laikā tika diskutēts, ka darbaspēka trūkuma jautājumu ir ieteicams risināt, veicinot iedzīvotāju atgriešanos, bet ilgtspējīga atgriešanās iespējama tikai tad, ja nodrošināts stabils pamats – darba iespēja Latvijā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams pilnveidot esošos vai radīt jaunus, efektīvākus informācijas nodrošināšanas kanālus diasporai un meklēt jaunus risinājumus, piemēram, mērķtiecīgas informatīvas kampaņas izveidi konkrētiem un reāliem darba piedāvājumiem.
Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 padziļinātu remigrantu un potenciālo remigrantu, un 10 darba devēju interviju rezultāti. Īpaši noderīgi tie varētu būt darba devējiem dažādās nozarēs, kuriem trūkst darbaspēka, tai skaitā uzņēmumos Latvijas reģionos.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
LDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālāk