• Tweet

Kārtējo spilgto piemēru, kā tiesa ignorē Satversmē un likumos nostiprināto līdztiesības principu kriminālprocesā, šonedēļ varēja novērot t.s. Lemberga prāvā.

Tiesa šajā prāvā ir noraidījusi gandrīz visus aizstāvības puses lūgumus par pierādījumu pievienošanu krimināllietai, kā arī aizstāvībai svarīgu liecinieku nopratināšanu. Turpretī faktiski visi apsūdzības puses lūgumi ir tikuši apmierināti – lietas materiāliem ir pievienoti prokuroru pieteiktie papildu pierādījumu kalni daudzu sējumu apmērā. Arī visi prokuroru pieteiktie papildu liecinieki, tostarp tādi, kuriem nemaz nevarēja būt nekādu zināšanu par krimināllietā vērtējamajiem faktiem (piemēram, bijušais Ventspils domes preses sekretārs), tika aicināti uz tiesu. Kopumā ir pratināti vairāk nekā 100 apsūdzības liecinieku. Tupretī ir nopratināti tikai trīs (!) aizstāvības puses pieteiktie liecinieki, raksta NRA.lv.

2015. gada vasarā uz tiesu tika aicināti arī miljonāri Ainārs Gulbis un Jūlijs Krūmiņš, kuru pratināšanu prokurori jau bija pabeiguši pirms gadiem, bet kuriem savus jautājumus bija tiesīga uzdot arī aizstāvības puse. Miljonāri uz tiesu nenāca. Tika uzrīkots acīm redzami formāls abu piespiedu atvešanas process, bet policija nespēja atrast ne tikai ārzemēs mītošo A. Gulbi, par kura mīlas dēkām varēja lasīt presē, bet pat miljonāru Jūliju Krūmiņu, kura možo garu regulāri fiksēt nebija nekādu problēmu dzeltenās preses žurnālistiem un fotogrāfiem. Tiesa J. Krūmiņu nepaaicināja uz nopratināšanu pat tad, kad viņa uzturēšanās vieta visai valstij bija zināma pat ļoti precīzi – viņš dažas diennaktis uzturējās īslaicīgās aizturēšanas izolatorā sakarā ar aizdomām par nelikumīgu partiju finansēšanu.

Tā vietā, lai nāktu uz tiesu un sniegtu liecības tiešā mutvārdu procesā, gan J. Krūmiņš, gan A. Gulbis, gan arī Šveices advokāts Rudolfs Meroni tiesas kancelejā iesniedza rakstveida liecības. Neskatoties uz iebildumiem, tiesa šīs liecības pievienoja krimināllietas materiāliem.

Pilnīgi pretēji tiesa rīkojās situācijā, kad krimināllietas materiāliem rakstveida liecības lūdza pievienot aizstāvība. Proti, šā gada 11. oktobrī Aivara Lemberga advokāte Irina Kauke pieteica lūgumu pievienot krimināllietas materiāliem liecinieka Māra Forsta rakstveida liecības. Laikā, kad M. Forstu tiesa aicināja sniegt liecības tiesas zālē, viņš ilgstoši slimoja. Lai gan A. Lembergs un viņa aizstāvji vairākkārt lūdza tiesu nepiemirst par M. Forsta uzaicināšanu liecību sniegšanai, tiesai tas nešķita svarīgi. Tā kā tiesa A. Lembergam neļāva pratināt savulaik varenās SWH uzņēmumu grupas vadītāju A. Gulbi, aizstāvībai īpaši svarīgas bija A. Gulbja savulaik tuvākā biznesa partnera, SWH viceprezidenta M. Forsta liecības. Tāpēc aizstāvība M. Forstam nosūtīja jautājumus, uz kuriem viņš rakstiski sniedza atbildes. Tās aizstāvība lūdza pievienot krimināllietas materiāliem.

Par šo lūgumu tiesnesis Boriss Geimans šo pirmdien paziņoja tiesas kolēģijas lēmumu: «Tiesas kolēģija nolēma noraidīt šo lūgumu, ņemot vērā to, ka liecinieks vairākkārt tika aicināts uz tiesu, viņam tika piemērota arī piespiedu atvešana, taču šīm procesuālajām darbībām nebija rezultāta. Sakarā ar to tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501. pantu, nolasīja viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības – paskaidrojumus. Kriminālprocesa likuma 500. panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumu pārbaudi tiesa uzsāk, noklausoties cietušā liecību un prokuroru norādīto liecinieku liecības, kā arī pārbauda citus prokuroru iesniegtos pierādījumus. Minētā norma nosaka, ka liecinieku pratināšana notiek klātienē, šajā gadījumā tiesā, izņemot videokonferences režīmu. Kriminālprocesa likuma 455. panta 1prim daļa nosaka, ka aizstāvim un prokuroram, lai iesniegtu papildu pierādījumus, ir tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem. Minētajā normā nav ietverta tiesība aizstāvim un prokuroram pašiem ārpus tiesas pratināt lieciniekus, sūtīt viņiem jautājumus un lūdzot uz tiem sniegt atbildes. Turklāt tiesai nav pārliecības, ka šādas liecības ir sniedzis un rakstījis pats Māris Forsts.»