Vācijas sociāldemokrātu politiķe: Merkele šoreiz vairs nevarēs diktēt noteikumus

Politiskā situācija Vācijā kļūst arvien saspringtāka. Nespējot vienoties par koalīcijas izveidi ar Angelas Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem, sociāldemokrāti sāk izvirzīt prasības un nosacījumus norādot, ka Merkele šoreiz vairs nevar diktēt noteikumus.
Šobrīd Merkeles vienīgā iespēja, lai izvairītos no ārkārtas vēlēšanām, ir kompromisa meklēšana ar sociāldemokrātiem, ko viņi arī ļoti labi apzinās, tādēļ uzstāda ultimātu, ka vēlas būtiskas izmaiņas sociālās politikas jomā, ko Merkele līdz šim ir bloķējusi.
Tāpat sociāldemokrāti pieprasa pārskatīt valsts atbalsta iespējas mazo pensiju saņēmējiem, norādot, ka šiem cilvēkiem būtu jāsaņem papildu piemaksas, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus. Līdz šim kristīgie demokrāti ir bloķējuši šo ieceri. Tāpat aktuāls ir jautājums par veselības apdrošināšanas programmu pārskatīšanu, kā arī par atteikšanos no privātās veselības apdrošināšanas, kas bieži vien piedāvā krietni labākus nosacījumus nekā valsts sniegtās programmas.
Savukārt kristīgie demokrāti un Bavārijas Kristīgi sociālā savienība aicina sēsties pie viena galda un atrisināt visus jautājumus.
Viņi saprot, ka diskusijas nebūs vieglas, tomēr strādāt mazākuma valdībā un katra likuma apstiprināšanai meklēt atbalstu starp dažādām frakcijām Bundestāgā varētu būt vēl sarežģītāk.
Politikas eksperti uzskata, ka Merkelei nebūs viegli izveidot valdošo koalīciju. Tā kā Kristīgo demokrātu līdzšinējie sadarbības partneri valdībā – sociāldemokrāti – paziņojuši par vēlmi pāriet opozīcijā, visticamāk, tiks izveidota koalīcija ar Brīvo demokrātu partiju un “zaļajiem”.
Bet koalīcijas izveidi apgrūtinās fakts, ka šīm partijām ir atšķirīga nostāja daudzos svarīgos jautājumos, tostarp par attiecībām ar Krieviju, bēgļu politiku un eirozonas nākotni.
Neskatoties uz pret sev ne tik pozitīvo attieksmi, Merkele paziņoja, ka nemaz nedomājot par atkāpšanos, bet aizvien biežāk sāk domāt par jaunām Bundestāga vēlēšanām, sakot, ka mazākuma valdība tikai ar „zaļajiem” nestrādās.
Vācijas politika brūk pa gabalam, piemēram, brīvie demokrāti 20. novembrī paziņoja par izstāšanos no Vācijas koalīcijas sarunām.
Kā zināms, Merkeles vadītā partija vēlēšanās uzvarēja, iegūstot 33% balsu. Tas ir konservatīvo sliktākais rezultāts kopš 1949.gada.
Foto:European people’s party/https://www.flickr.com/photos/eppofficial//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk