Bijusī Izglītības departamenta direktore: Lēmumu par mācību valodu nedrīkst pieņemt pēdējā elpas vilcienā
Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska ierosinājums mazākumtautību skolās pāriet uz mācībām latviešu valodā ir pareizs, bet tas nedrīkst būt konvulsīvs, intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” pauda bijusī Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece Evija Papule.
Viņa norādīja, ka, lai arī ministra ierosinājums pāriet uz mācībām tikai valsts valodā ir pareizs, jābūt skaidriem vismaz nākamajiem trīs soļiem. Un, ja nav pagūts runāt pirms lēmuma pieņemšanas, jārunā pēc tam, cik ātri vien iespējams.
“Šobrīd izglītībā ir viena liela pārmaiņa: tā ir izglītības satura reforma. To veikt ir pats pēdējais laiks. Pārējais ir pakārtots vai ar to saistīts, tajā skaitā valodu joma. Tāpēc ministra lēmums ir pareizs, bet tas nedrīkstēja būt konvulsīvs. Pieņemot lēmumus, ir jāzina, kā tos īstenosim, jābūt skaidriem vismaz nākamajiem trīs soļiem,” laikrakstam pauda Papule.
Viņa norādīja, ka ka skolās ir zinoši direktori un pedagogi, taču nu viņi jūtas apdraudēti. Pēc viņas sacītā, ministrijā pieņem lēmumu, bet jāīsteno tas būs skolām. “Tām faktiski pasaka: nu tā ir jūsu problēma, dariet, ko gribat, bet īstenojiet mūsu plānu. Tam bija jābūt mūsu kopējam darbam,” sacīja Papule.
“Politiskajiem lēmumiem ne vienmēr apakšā ir plāns. Tā var būt, ja vien ministrs var paļauties uz stipru ieviesējinstitūciju. Taču šobrīd tā nav, un tagad ir skaidrs tikai pirmais solis. Ir skaidrs, ka būs vajadzīgas izmaiņas likumā. Kaut kas būs jādara ar skolām un skolotājiem, taču, kas tieši, pagaidām nav saprotams,” viņa skaidroja.
“Tik nopietnu lēmumu attiecībā uz mācību valodu nedrīkst pieņemt pēdējā elpas vilcienā, pieļaujot, ka reformu īstenos kāds cits. Taču: kurš būs tas cits? (…) lēmums nedrīkstēja būt konvulsīvs. Šis lēmums izskatās kā ķeršanās pie pēdējā salmiņa,” pauda Papule.
Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.
IZM iecere paredz ka:
– Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
– 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;
– 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;
– No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
– No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Foto: boribakter/https://pixabay.com/en/users/boribakter-73454/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Asociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālākSaeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu 1.-6.klasē
No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā
Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālāk