• Tweet

Sakārtots un pārdomāts skolu tīkls ir svarīgs priekšnoteikums izglītības kvalitātes veicināšanai Latvijā. Jaunais pētījums par optimālo vispārējās izglītības iestāžu tīklu var kalpot kā pamats tālākām reformām izglītībā, taču par atsevišķiem jautājumiem vēl nepieciešamas papildu diskusijas, uzsvēra deputāti Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē.

“Skolu tīklu nevaram un nedrīkstam skatīt atrauti no citām reformām izglītības jomā. Pedagogu atalgojuma reforma un gaidāmā pāreja uz kompetenču pieeju mācību saturā ir ieguldījums mūsu bērnos un Latvijas attīstībā. Taču ar to vien nepietiek, jo pustukšās skolās ne vien būs grūti nodrošināt pedagogiem pilnu slodzi, bet cietīs arī bērnu iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību,” pēc sēdes uzsvēra Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

Kā akcentēja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, skolu tīkla sakārtošanā svarīgs ir pašvaldību atbalsts: “Bez pašvaldību iesaistes mēs nevaram nodrošināt pārdomātu izglītības iestāžu tīklu, ko reālajai situācijai liek pielāgot arī demogrāfiskās izmaiņas. Jautājums par skolu tīklu nereti izsauc asas emocijas, ņemot vērā arī bailes no pārmaiņām, taču svarīgi katru gadījumu skatīt individuāli, lai rastu piemērotāko risinājumu.”

Trešdien sēdē deputāti iepazinās ar pētījuma rezultātiem par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, ko ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā veikusi SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pētījumā analizēta iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra, iedzīvotāju migrācijas plūsma, skolu tīkls Latvijas pašvaldībās un citi faktori.

Kā sēdē deputātiem uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, raugoties uz izglītībai novirzīto līdzekļu apjomu, Latvija ir viena no līderēm Eiropas Savienībā, taču būtiskākais ir jautājums, kā šos līdzekļus efektīvi izmantot.

Pētījumā norādīts, ka optimālā skolu tīkla izveidi kavē pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņu pašvaldībām par sadarbību izglītības jomā, kā arī politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Tāpat sabiedrībā trūkst izpratnes par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā, iepazīstinot deputātus ar pētījuma rezultātiem, sacīja J.Turlajs.

L.Straujuma un A.Adamovičs pēc sēdes uzsvēra, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija un Izglītības komisija turpinās sekot jautājumam par skolu tīkla sakārtošanu un plāno tam atkārtoti pievērsties komisiju sēdēs, lai veicinātu izglītības kvalitāti Latvijā.

Foto: Saeimas kanceleja