• Tweet

Pašlaik savu uzvaras gājienu sākušas saaukstēšanās slimības, un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Latvijas Infektoloģijas centrs” ārstēts arī pirmais gripas pacients.

“Latvijas Infektoloģijas centra” galvenā ārste profesore Baiba Rozentāle ikvienu aicina rūpēties par profilaksi pret saaukstēšanās slimībām un gripu, jo īpaši mudinot savlaicīgi vakcinēties pret gripu iedzīvotājus, kuriem ir paaugstināts risks saskarties ar smagām šīs slimības komplikācijām.

Šobrīd ir grūti prognozēt, kad Latvijā sāksies ikgadējā gripas epidēmija, taču parasti tas nenotiek ātrāk par janvāri. Pagaidām kā Latvijā, tā citviet Eiropā tiek reģistrēti vien atsevišķi saslimšanas gadījumi ar gripu, stāsta profesore Rozentāle. Pagājušajā gripas sezonā “Latvijas Infektoloģijas centrā” tika sniegta palīdzība 1068 pacientiem, no kuriem pirmais centrā nokļuva 2016. gada 5. novembrī, bet pēdējais – 2017. gada 6. jūnijā.

Gripas paciente, kura saņēma pretvīrusu terapiju “Latvijas Infektoloģijas centrā” un pašlaik jau ir atveseļojusies, bija inficējusies ar gripas vīrusu ceļojuma laikā Briselē, kur bija kontaktējusies ar gripas slimnieku. Sievietei gripa noritējusi ar tipiskiem simptomiem – pēkšņs sākums ar augstu temperatūru, galvassāpes, aizlikts deguns bez iesnām, sauss, rejošs klepus un muskuļu sāpes, ko tautā dēvē par kaulu laušanu. Citi gripas slimnieki līdz šim “Latvijas Infektoloģijas centrā” nav nonākuši.

Vakcinācija pret gripu ir ieteicama ikvienam, taču profesore Rozentāle jo īpaši aicina, negaidot gripas epidēmijas sākumu, vakcinēties iedzīvotājus, kuriem ir paaugstināts risks izslimot gripu smagā formā. “Riska grupu iedzīvotājiem gripa var izraisīt smagas komplikācijas, tai skaitā plaušu karsoni un dažādu hronisku slimību saasināšanos. Katru gadu gripas izraisītas komplikācijas ir cēlonis vairākiem nāves gadījumiem,” skaidro profesore Rozentāle.

Atgādinām, ka paaugstināts risks saslimt ar gripu un saskarties ar smagām komplikācijām, ir:

• Cilvēkiem ar hroniskām veselības kaitēm, jo īpaši plaušu slimībām (bronhiālā astma, HOPS u.c.), sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, nieru un aknu slimībām, kā arī vielmaiņas slimībām (cukura diabēts u.c.);
• Cilvēkiem ar novājinātu imunitāti (HIV inficētajiem, cilvēkiem, kuri lieto imunitāti nomācošus medikamentus, onkoloģiskajiem pacientiem, kuri saņem ķīmijterapijas vai staru terapijas kursu, pacientiem pēc ķirurģiskām operācijām u.c.);
• Cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nav tik spēcīga kā jaunībā;
• Grūtniecēm;
• Bērniem līdz 2 gadu vecumam, jo dzīves pirmajos gados imūnā sistēma vēl tikai veidojas.
• Ārstniecības iestādēs pašlaik pieejamas divu veidu pretgripas vakcīnas – trīskomponentu vakcīna, kas pasargā pret trīs izplatītākajiem gripas vīrusa paveidiem, un četrkomponentu vakcīna, kas pasargā pret četriem izplatītākajiem gripas vīrusa paveidiem. Četrkomponentu vakcīna sniedz lielāku drošību, taču ir arī dārgāka.

Pašlaik “Latvijas Infektoloģijas centrā” vēršas daudz pacientu ar saaukstēšanās slimībām. Visbiežāk to vaininieki ir adenovīrusi, kas ir izturīgi ārējā vidē un ļoti lipīgi. Adenovīrusu infekcijai raksturīgas iesnas, acu asarošana, sauss klepus un kakla sāpes.

Izplatīta ir arī paragripa, kam raksturīgs balsenes iekaisums un aizsmakums. Balss var arī pazust. Nereti pievienojas arī sauss, mokošs klepus. Atšķirībā no īstās gripas paragripa sākas pakāpeniski. Sākotnēji ir iesnas un nogurums, vakaros nedaudz paaugstinās ķermeņa temperatūra (37,2–37,4 grādi). Tikai pēc vairākām dienām tā var pakāpties līdz 38 grādiem. Paragripa parasti ilgst vismaz divas nedēļas.

Profilaksei pret saaukstēšanās slimībām profesore Rozentāle iesaka dzert daudz ūdens, kā arī iekļaut uzturā produktus, kas satur daudz C vitamīna, piemēram, skābētus kāpostus, dzērvenes un citrusaugļus. Savukārt, ja jau gadījies saslimt, vajadzētu palikt mājās, lai neinficētu citus, neiedzīvotos komplikācijās un ātrāk atveseļotos.

Foto: Shutterstock