Lembergs: “Rail Baltica” ir politisks projekts
Dzelzceļa transporta projekts “Rail Baltica” ir politisks projekts ar mērķi kādam kaut ko pierādīt, tā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Ventspils mērs norāda, ka 1,2 miljardus eiro, ko Latvija tērē projekta “Rail Baltica” realizācijā, būtu daudz vērtīgāk ieguldīt dzelzceļa elektrifikācijā.
“Es šajā ziņā esmu vientuļš, tāpēc jau iepriekš atvainojos, ka atļaujos runāt pret partijām, Latvijas valdības un Eiropas Savienības politiku, bet es savu viedokli paužu un paudīšu. Pēc manām domām, ir dziļi nepareizi Latvijai ieguldīt 1,2 miljardus “Rail Baltica” projekta realizācijā. Par šo naudu var elektrificēt visu Latvijas dzelzceļu. 85% ir Eiropas Savienības nauda. Miljards no Eiropas, bet to naudu vajag pagriezt pareizā virzienā – Latvijas dzelzceļa elektrifikācijai,” uzskata Lembergs.
Viņš norāda, ka “Rail Baltica” projektā lieki tikšot iztērēti 300 miljoni eiro, lai izbūvētu dzelzceļa savienojumu starp Rīgas centrālo staciju un lidostu.
“Uz Rīgas lidostu no centra ar taksometru mierīgi var nokļūt 15 minūtēs. Būvēt ātrgaitas dzelzceļu, lai aizstātu 15 minūšu braucienu ar taksi – tas ir vienkārši absolūts vājprāts,” uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs.
Viņš min, ka realitātē “Rail Baltica” Latvijā jau eksistē. Pēc viņa sacītā, savienojumam Tallina – Rīga – Viļņa jau Valda Dombrovska valdība piešķīra 25 miljonus latu, kas tika sekmīgi iztērēti, lai palielinātu caurlaides spēju un braukšanas ātrumu. “Tātad, būs divi “Rail Baltica” – viens, kas jau eksistē, un otrs, kas tiks būvēts paralēli,” klāstīja Lembergs.
Viņš neredz nekādu aprēķinos balstītu pamatojumu ātrgaitas dzelzceļa izbūvei. “Tallinā nav pat pusmiljons iedzīvotāju. Kādas tur ir kravas, kādi tur ir pasažieri? Par ko ir runa? Papētot statistika par pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu Tallina – Rīga – Viļņa, tie cipari ir, piedodiet, bet nekādi, un arī kravu tur nav nekādu. Ja no Tallinas jāved kravas uz Eiropu, tās tiek vestas pa jūru. Tas ir daudz lētāk,” norādīja Ventspils mērs.
“Rail Baltica” viņš dēvē par politisku projektu, kura ietvaros tiek iztērēta ļoti liela nauda, lai kādam kaut ko pierādītu, tikai nav saprotams – ko.
“Lai man piedod, bet es esmu šajā gadījumā ļoti nepareizs. Kādam jābūt nepareizam, bet es vismaz aicinu padomāt, kuram tomēr ir taisnība (…) Mums jau ir savienojums ar Eiropu – gan dzelzceļa, gan auto. Būtu labāk uztaisījuši vienu kārtīgu autobāni trijās joslās Rīgas – Berlīne, apejot Varšavu, lai var sešās stundās Berlīnē nokļūt,” piebilda Lembergs,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, ka “Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. “Rail Baltica” būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.
Vēl par tēmu:
Jūlijā uzlabojas uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada jūlijā turpina uzlaboties apstrādes rūpniecībā, un tas ir optimistiskākais pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto...
Lasīt tālākKas mainīsies alkohola iegādē veikalos no 1. augusta
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, no 1.augusta noteikti jauni alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi. Ar grozījumiem ierobežots laiks, kurā mazumtirdzniecībā, tostarp tīmekļvietnēs...
Lasīt tālākLatvijas vadošie kafijas grauzdētāji dodas uz Brazīliju un Kolumbiju
Lai stiprinātu savu pozīciju tirgū un turpinātu sadarbību tikai ar labākajiem kafijas piegādātājiem, Latvijas vadošās grauzdētavas Rocket Bean komanda šovasar devās uz Brazīlijas un...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugumu jūnijā veicināja nepārtikas preču apgrozījuma kāpums
Šā gada jūnijā gada laikā piedzīvots neliels mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Straujāku izaugsmi kavēja pārtikas un degvielas tirdzniecības kritums, savukārt to veicināja nepārtikas...
Lasīt tālākŠogad būtiski auguši ārvalstu viesu tēriņi Latvijā
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu. Tas ir par 12,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaug...
Lasīt tālākValdība akceptē grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā
Plānots noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem, tāpat kā darba ņēmējiem,...
Lasīt tālākLBAS pauž neizpratni par LDDK prezidenta A. Bites publiskajiem izteikumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dalīborganizācijas ir sašutušas un pauž dziļu neizpratni par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Andra Bites izteikumiem...
Lasīt tālākBudžeta plānošana maziem uzņēmumiem: 5 padomi
Mazie uzņēmumi bieži vien ir vietējās ekonomikas dzinējspēks – tie veido darba vietas, attīsta kopienas un ienes jaunas idejas tirgū. Baltijas valstīs MVU loma ir izteikta: Latvijā tie...
Lasīt tālākUzņēmēju vislabāk novērtētā publiskās pārvaldes institūcija, ar kuru tie saskaras, ir CSDD, bet vissliktāk – būvvaldes
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir apkopojusi uzņēmēju viedokļus par sadarbību ar publiskās pārvaldes institūcijām un aptaujas...
Lasīt tālākPopulārākie attālinātā darba galamērķi – Spānija, Zviedrija un Lielbritānija
Pēc COVID‑19 pandēmijas ir būtiski mainījušies cilvēku darba ieradumi un dzīvesveids. Uzņēmumi, kas piedāvā darbiniekiem elastīgas darba iespējas, gūst papildu vērtību darbinieku...
Lasīt tālāk