• Tweet

Satversmē deklarētais jēdziens “taisnīga tiesa” šodienas Latvijā bieži vien pastāv tikai uz papīra. Spilgts piemēram šim apgalvojumam ir deviņus gadus ilgstošais tiesvedības process Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā.

Kopš 2008.gada, kad notiek lietas izskatīšana tiesā, prokuratūra sākotnējo apsūdzību pamanījusies grozīt divreiz. Vispirms 2016. gada 16. jūnijā, bet pēc tam – 2017. gada 24. aprīlī, kad steidza mīkstināt un grozīt Lemberga apsūdzības. Lembergam ne reizi vien piemērotas sankcijas par izvairīšanos no liecību sniegšanas pēc būtības, un viņa virzienā raidīti pārmetumi par tiesas novilcināšanu, lai gan apgalvot, ka Ventspils mērs pats ir novilcinājis tiesas procesu ir pilnīgi absurdi, ņemot vērā, ka realitātē viņš ne reizi vien ir iestājies par atklātu tiesas procesa izskatīšanu, kas viņam ir tikusi liegta. Pastarpināti šiem lēmumiem Lembergam un viņa advokātiem liegta arī iespēja iepazīties ar grozītās apsūdzības saturiskajām izmaiņām, kas būtiski maina aizstāvības gaitu, rada nepieciešamību sagatavot jaunu aizstāvības pozīciju un sagatavoties liecību sniegšanai, tādejādi ignorējot likumā noteikto kārtību.

“Man neļauj liecināt! Ik pēc 10 minūtēm lec kājās prokurors. Kad es stāstu to, ko viņš negrib dzirdēt, tad viņš saka, ka es novilcinu laiku. Tiesa viņam piekrīt, un tā visu laiku. Man traucē, neļauj runāt, lai mani izsistu no līdzsvara,” iepriekš publiski paudis Ventspils mērs.

Šonedēļ viņš vērsies Rīgas apgabaltiesā, kur iesniedzis lūgumu uz 400 lapām, aicinot tiesu novērst pret viņu vērstus kopumā 580 cilvēktiesību pārkāpumus.

Lembergs norāda, ka jau kopš 1999. gada Latvijas sabiedrība var vērot, kā pret viņu ir organizēta politiski motivēta, uz fizisku personu biznesa strīdu pamata uzsākta kriminālizmeklēšana. Nu jau devīto gadu šī krimināllieta joprojām tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesas 1. instancē.

“Tiesā esmu pieteicis vairāk nekā 400 lappušu apjoma ziņā garu Lūgumu, kurā aicinu tiesu novērst pret mani deviņu gadu garumā realizēto vispārējo un garantēto cilvēktiesību, kas atrunātas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, LR Satversmē, Kriminālprocesa likumā un likumā “Par tiesu varu”, masveida, sistemātisku un visaptverošu pārkāpšanu,” norāda Lembergs.

Lai arī likums paredz, ka tiesa darbojas saskaņā ar noteiktiem, likumā nostiprinātiem principiem, nepamet sajūta, ka uz Lemberga krimināllietu tas neattiecas un tiek darīts viss, lai paildzinātu tiesas izskatīšanu, kas ne tikai ataino Ventspils mēru negatīvā gaismā jau vairākus gadus, bet pamatā veido arī sabiedrības viedokli par to, ka Latvijā ir juridiski smagi un ilgstoši tiesu procesi, kas savukārt vairo tās neuzticēšanās tiesu varai kopumā.

Arvien stingrāk nostiprinās pārliecība, ka tiesu vara diskriminē Lembergu un tiesvedības process ir neobjektīvs un netaisnīgs. Šo pārliecību pastiprina arī aizliegums tiesas procesu padarīt atklātu. Ventspils mērs gan drīzumā ar Lūgumā izklāstīto argumentāciju sola iepazīstināt sabiedrību.

Taču jau tagad skaidrs, ka tiesneši un prokuratūra ir kļuvuši par politiskā procesa dalībniekiem. Ko darīt šādā gadījumā? To likums vēl pagaidām nenosaka.