Urbanovičs: Līguma laušana ar “Vienotā Krievija” partijai “Saskaņa” nekādas dividendes nedod

Ņemot vērā “Saskaņas” valdes priekšsēdētāja Nila Ušakova paziņojumu par līguma laušanu starp „Saskaņu” un Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvēto partiju “Vienotā Krievija, partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norāda, ka šis paziņojums partijai “Saskaņa” nedod nekādas dividendes Latvijas iekšpolitikā.
„Nekādu politisko dividenžu no šī soļa nevar būt, jo ne jau līgums ar “Vienoto Krieviju” bija iemesls, kāpēc “Saskaņa” ir tikusi dejonizēta. Lozungs “krievi nāk” politikā tika izmantots vēl pirms līguma ar Krievijas valdošo partiju,” sacīja Urbanovičs.
„Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs uzskata, ka šis līgums vienmēr bijis iemesls oponentu apvainojumiem un ir drošs, ka tagad tie atradīs citus pārmetumus.
Vienlaikus politiķis atzina, ka “Saskaņa” gatavojas darbam valdībā un tam, lai varētu uzņemties atbildību. Viņaprāt, Latvijas nākotne var sākties tad, kad ir politiskā konkurence ar iepriekš nezināmu rezultātu.
Kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, līgums ar Krievijas valdošo partiju „Vienotā Krievija” „Saskaņai” pārmests īpaši bieži.
Iemesls līguma pārtraukšanai esot „Saskaņas” iestāšanās Eiropas Sociālistu partijā, kas tradicionāli attiecības ar trešo valstu politiskajiem spēkiem veido un uztur centralizēti.
Ušakovs skaidroja, ka līgums ar Putina partiju bija instruments, kas ļāva veidot labākas attiecības ar Krieviju un tās atsevišķajiem reģioniem. Taču kopš valstu savstarpējo sankciju ieviešanas šim līgumam vairs neesot bijis nozīmes.
Kā ziņots, līgumu starp ar „Vienoto Krieviju” 2009.gada 21.oktobrī parakstīja Jānis Urbanovičs, kurš tolaik bija partijas valdes priekšsēdētājs. Līgums paredz, ka abas partijas regulāri tiksies un dalīsies informācijā par savu valsti un darbu tajā. No „Vienotās Krievijas” puses līgumu parakstīja Boriss Grizlovs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālāk