• Tweet

Saeima ceturtdien, 12.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Sociālā uzņēmuma likumu, kura mērķis ir radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča iepriekš norādīja, ka “atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā līdz šim vēl nebija izveidots tiesiskais regulējums tādu uzņēmumu darbībai, kuri strādā sociālu mērķu vadīti. Taču pieprasījums pēc īpašiem noteikumiem šāda veida uzņēmējdarbībai ir, tādēļ komisija uzņēmās iniciatīvu likumprojekta izstrādē. Ceru, ka mums ir izdevies izveidot modernu un labi pielietojamu tiesisko ietvaru, jo esam ņēmuši vērā gan citu valstu pieredzi, gan pašmāju organizāciju priekšlikumus”.

Likumprojekts izstrādāts darba grupā komisijas priekšsēdētājas biedra Einara Cilinska vadībā, iesaistot nozaru ministriju, sociālo uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Likums dos tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību.

Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicina izglītību, atbalsta zinātni, strādā pie vides aizsardzības un saglabāšanas, nodrošina dzīvnieku aizsardzību vai veicina kultūras daudzveidību.

Pēc plašām diskusijām likumprojekta sagatavošanas gaitā tiesiskais regulējums arī pašvaldībām paredz tiesības piedalīties sociālā uzņēmuma izveidē un darbībā. Taču pašvaldībām šādos uzņēmumos nevarēs būt balsu vairākums, kā arī šī uzņēmuma darbības mērķim jābūt mērķa grupas nodarbinātībai. Šāda norma būs spēkā trīs gadus pēc likuma spēkā stāšanās, taču likumdevējam, izvērtējot likuma darbību, būs iespēja šo termiņu pagarināt, ja sociālie uzņēmumi bez pašvaldību līdzdalības neveidosies pietiekami aktīvi, norāda Sociālo un darba lietu komisijā.

Likumprojekts sociālajiem uzņēmumiem paredz vairākus atbalsta pasākumus. Šo statusu ieguvis uzņēmums varēs ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neietvert virkni izdevumu, piemēram, darbinieku rehabilitācijas un sociālās iekļaušanas pasākumu izmaksas, izdevumus personu integrācijai darba tirgū, tādu aktīvu iegādei, kas kalpo statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām.

Otra daļa atbalsta instrumentu formulēti kā valsts un pašvaldību tiesības piešķirt noteiktus atvieglojumus un atbalstu – tiesības dāvināt (ziedot) kustamu mantu, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, nodot piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā.

Sociālais uzņēmums varēs piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldi, grāmatvedību, kā arī uzņēmuma pamatfunkcijām.

Sociālā uzņēmuma statusu Latvijā varēs iegūt komersants, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem. Valsts sociālajiem uzņēmumiem sniegs noteiktu atbalstu, bet tiem būs aizliegts sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem. Tā būs jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai – sabiedriskā labuma radīšanā. Līdztekus noteiktas jomas, kurās sociālais uzņēmums nav tiesīgs darboties, piemēram, ieroču un munīcijas, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā, azartspēļu un derību organizēšanā, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē.

Par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību būs atbildīga Labklājības ministrija. Sociālā uzņēmuma statusu piešķirs ministrija, balstoties uz īpaši izveidotas Sociālo uzņēmumu komisijas izvērtējumu. Ministrija vedīs Sociālo uzņēmumu reģistru, publicējot to savā mājaslapā.

Kā norāda likumprojekta autori, Latvijā ir apmēram 60 organizāciju, kas atbilst sociālā uzņēmuma kritērijiem. Pieņemot šo likumu, vidējā termiņā Latvijā vajadzētu izveidoties vismaz 200 sociālajiem uzņēmumiem, lēsts likumprojekta anotācijā.

Sociālās uzņēmējdarbības koncepts Eiropā izveidojās 20.gadsimta 90.gados kā atbilde uz sabiedrībai nozīmīgiem sociālajiem izaicinājumiem, ar kuriem valsts netika galā, konvencionālie uzņēmēji nevēlējās strādāt un nevalstisko organizāciju ietekme nebija pietiekoša.

Pēdējos 30 gados sociālās uzņēmējdarbības koncepts pasaulē ir attīstījies un pilnveidojies, sociālie uzņēmumi risina dažādas sabiedrībai svarīgas problēmas vides, kultūras un izglītības jomā, sniedz atbalstu sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem, kā arī nodrošina darbavietas noteiktām personu grupām, kuru nodarbinātība ir apgrūtināta. Sociālie uzņēmumi izmanto biznesa metodes un pieejas, lai rastu ilgtspējīgu un drošu risinājumu sabiedrībā nozīmīgai problēmai, mērķtiecīgi ieguldot resursus tās risināšanā.

Paredzēts, ka jaunais tiesiskais regulējums stāsies spēkā 2018.gada 1.aprīlī.

Foto: Saeimas kanceleja