• Tweet

Par otru valsts valodu aģitējušās biedrības Dzimtā valoda kampaņai nepieciešamo līdzekļu izcelsmi un iztērēto līdzekļu kopsummu joprojām nav gūta skaidrība. Tikmēr piecas Saeimas frakcijas ir aprēķinājušas savu kampaņu izmaksas. Visvairāk – gandrīz 30 000 latu – tērējusi Vienotība. Valstij šis referendums izmaksāja 2 miljonus latu.

Pie varas esošā Vienotība, kas līdz ar koalīcijas partneriem sākotnēji aicināja izvērst visaptverošu referendumu un valsts nostāju skaidrojošu kampaņu, bet vēlāk, kārtējo reizi nespēdama rast vienotu valodu ar Zatlera Reformu partiju (ZRP), no tādas atteicās, pati savā kampaņā iztērējusi 28 976,05 latus.

Lielākā summa – 16 700 – latu tērēta par Vienotības pirmsreferenduma laikrakstu, bet informatīvajai kampaņai radio ēterā atvēlēti 10 012,77 lati. Vismazākos izdevumus prasījušas partijas nodaļu aktivitātes reģionos. Iztērējot 2278,86 latus, Vienotības aktīvisti izvietojuši informāciju par referendumu reģionālajos laikrakstos un palīdzējuši vēlētājiem nokļūt balsošanas iecirkņos.

Otri lielākie izdevumi pirms referenduma bijuši Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Apvienības kampaņa izmaksājusi mazliet vairāk par 20 000 latu. Partijas ģenerālsekretārs Gatis Sprūds Neatkarīgajai pastāstīja, ka lielākos izdevumus prasījusi speciālā pirmsreferenduma avīze. Tā nodrukāta 600 000 eksemplāru, lai gandrīz katra mājsaimniecība varētu to saņemt un izlasīt gandrīz katrs valsts iedzīvotājs. Mazākas izmaksas prasījušas sabiedrībā pazīstamu personu uzrunas, ko translēja televīzijā un radio. Daudz Nacionālās apvienības kampaņā ieguldīts arī pašu partijas biedru laiks un enerģija, jo skrejlapas, ko izplatīja galvaspilsētas ielās, kaut arī drukātas par partijas naudu, izdāļāja partijas biedri.

Mazākā summa pirms referenduma – apmēram 10 000 latu – tērēta no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kases. Partija iztērējusi 1600 latu par reklāmu Latvijas Avīzē, bet pārējā summa tērēta partijas biedres un Saeimas deputātes Ivetas Grigules izvērstajā kampaņā pret otru valsts valodu. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidroja, ka kampaņas otra puse bijusi pilnīga I. Grigules iniciatīva, kurai viņa piesaistījusi savus sponsorus un atbalstītājus. Taču, lai būtu kārtībā grāmatvedība, kampaņai saziedotie līdzekļi laisti caur partijas kasi un no tās apmaksāta arī kampaņa.

Pilnīgi bez izdevumiem (taču lielu rezonansi gūstot) savai minikampaņai iztikusi Zatlera Reformu partija (ZRP), kas pirms referenduma interneta vietnē youtube.com ielādēja Valda Zatlera uzrunu krieviski. To ātri pārtvēra un tiražēja daudzi mediji. Partijas pārstāve Daiga Holma pastāstīja, ka viss nepieciešamais – runas uzrakstīšana un pārtulkošana, video uzņemšana un tā ielādēšana – izdarīts pašu spēkiem. Tā kā šī bija vienīgā ZRP aktivitāte referenduma kampaņas kontekstā, tad izdevumu neesot.

Vismaz oficiāli pirmsreferenduma kampaņā nav piedalījies arī Saskaņas centrs, apgalvo Andrejs Klementjevs. Vismaz puse frakcijas dalībnieku nav pat arī aizgājuši uz referendumu nobalsot, tādēļ nekādu izdevumu šajā sakarā partijai neesot.

Drošības dienesti joprojām nav guvuši pārliecību par otras valsts valodas atbalstītāju iztērētās naudas izcelsmi vai to, ka uzrādītās summas – līdz 20 000 latu – patiešām ir pietiekamas, lai izvērstu tik vērienīgu kampaņu. Lai nākotnē aģitāciju par referendumiem varētu izvērst tikai ar skaidras izcelsmes naudu, politiķi gatavos likumos nepieciešamos grozījumus.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis