• Tweet

Kā konferencē “Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums: izaicinājumi un iespējas” atzīmēja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, pati galvenā problēma, kas nogurdinājusi Latvijas mediķus, ir nemitīgie saukļi par reformām.

Gan valdības runās, gan medijos nemitīgi tiek apspriestas iespējamās veselības aprūpes reformas no visdažādākajiem skatu punktiem, tādēļ Keris norāda, ka saukļi par reformām bieži atkārtojas un tracina mediķus, jo tā būtībā tā ir tukša mantra, kas tiek skaitīta, lai attaisnotu līdzekļu nepiešķiršanu veselības aprūpei.

Lai gan vārds „veselības reforma” nav svešs nevienam, Latvijas medicīna efektivitātes ziņā ir starp desmit labākajām valstīm Eiropā, turklāt arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija norādījusi, ka, neraugoties uz nelielo finansējuma trūkumu, veselības sistēma tiek galā labi.

„Tas nozīmē, ka nav nepieciešams mākslīgi radīt reformas, bet svarīgi nodrošināt nozarei nepieciešamo finansējumu,” uzskata arodbiedrības priekšsēdētājs.

Šajā konferencē ar viedokli dalījās arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apini, kas uzsvēra, ka biedrības veiktajā aptaujā ārsti visvairāk “izdeg” nemitīgu veselības aprūpes reformu dēļ, jo ir pastāvīga neskaidrība par nākotni.

“Man pašam likās, ka ārstiem nav naudas, grūti strādāt, un tas ir galvenais izdegšanas cēlonis. Nē, tās ir nemitīgās veselības aprūpes sistēmas reformas un pastāvīga neskaidrība par nākotni,” norādīja Apinis.

Pēc Apiņa paustā, otrajā vietā ārsti par savas “izdegšanas” iemeslu min pārāk lielu birokrātisko papīru un procedūru apmēru, trešajā vietā ir grūtības pašiem slimot, savukārt ceturtajā vietā – atalgojuma apmērs.

“Tātad tā lielā mērā ir mūsu sistēmas problēma un ministrijas mazspēja,” auž Latvijas Ārstu biedrības prezidents.

Kā ziņots, šodien Saeimā notika konference “Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums: izaicinājumi un iespējas”, kurā veselības, apdrošināšanas un citu jomu lietpratēji diskutēja par plānotajām izmaiņām veselības nozares finansēšanā.

Jau ziņots, ka Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Atbildīgā par šo likumprojektu būs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Patlaban Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.

VM, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija turpmāk nodarbosies arī ar Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi. Likumu plānots izstrādāt līdz 2018.gada 1.septembrim.

Foto: LVSADA